Jaunatnes teātra jaunā mājvieta Ceļu pārvaldes ēkā

Producents Juris Millers turpmākajai radošajai darbībai ir atradis telpas Rīgā, Ulmaņa gatvē 1, kur darbosies Latvijas Jaunatnes teātris un kuru iekārtošana izmaksājusi teju 50 000 eiro.

«Vismaz līdz brīdim, kad atrisināsies tiesvedība par koncertzāli «Rīga», kurā es ceru, ka varēs atgriezties ne tikai koncertzāle, bet arī Jaunatnes teātris, tas ir atradis pagaidu mājvietu Ulmaņa gatvē 1, ēkā, uz kuras jumta ir uzraksts «Ceļu pārvalde,» savā birojā informēja Millers.

Ēkas trešajā stāvā ir iekārtota skatītāju zāle ar 440 skatītāju vietām, kurai pretī ir izveidota garderobe un birojs, kā arī turpinās kafejnīcas remontdarbi. Otrajā stāvā būs kafejnīcas galdiņi. Turklāt tajā būs ierīkotas grimētavas, biroja telpas un Latvijas Jaunatnes teātra bērnu un jauniešu studijas nodarbību telpas.

Jauno telpu iekārtošana izmaksājusi teju 50 000 eiro, tostarp biroja krēslu pārvešana un montāža, tehnisko lietu uzlabošana un iekārtas, kas bija speciāli jāiegādājas. Millers uzsvēra, ka teātris tiek finansēts no privātiem līdzekļiem un, «lai gan ir vienīgais teātris Latvijā, kas piedāvā profesionālu māksliniecisko saturu bērniem un jauniešiem», tas nesaņem nekādu valsts finansējumu.

«Latvijas Jaunatnes teātrī bērni un jaunieši, kuri vēlas iepazīt aktiermeistarības vai skatuves noslēpumus, var ne tikai to darīt teorētiski mācību stundās, bet viņi var arī piedalīties kopā ar lielajiem dažādu profesionālo teātru aktieriem iestudējumos,» stāstīja Millers.

Producents informēja – tā kā skatuve Rīgā tika zaudēta, Jaunatnes teātris ātri pārprofilējās un uzsāka viesizrādes dažādās Latvijas pilsētās. Šīs sezonas pirmā viesizrāde būs «Mazais princis», ar kuru teātris uzstāsies 9.septembrī Ādažos. Savukārt pamatsezona jaunajās telpās ar jauniem krēsliem tiks atklāta 17.septembrī ar izrādi «Un atkal Pifs».

Latvijas Jaunatnes teātra režisors Jānis Mūrnieks pastāstīja, ka teātris spēlēs tās izrādes, kuras jau ir tā repertuārā, – tā ir izrāde «Un atkal Pifs» un «Mazais princis», bet decembrī tas būs «Kraukšķīša» bloks, kuru demonstrēs gan viesizrādēs, gan spēlēs Rīgā. Tiks spēlēta arī Andra Buļa monoizrāde «Facebook Post Scriptum», un paredzēts iestudēt izrādi «Emīls un Berlīnes zēni» ar Zigmāra Liepiņa mūziku, kas radīta 1979.gada Latvijas Nacionālā teātra izrādei.

Mūrnieks pastāstīja, ka uz nākamo gadu ir paredzēts iestudēt izrādi, kas vairāk domāta pusaudžiem un jauniešiem, kurā tiks runāts par problēmām, līdz kurām var novest jauniešu visatļautība.

Jau ziņots, ka iepriekš teātris mitinājās koncertzālē «Rīga».

Labam birojam ir nepieciešami labi darbinieki; labiem darbiniekiem ir nepieciešamas labas biroja mēbeles. Gan galdi, gan krēsli ir nozīmīga daļa no biroja dzīves, taču biroja vadītāji to bieži piemirst. Ja darbiniekiem tiktu nopirkti, piemēram, jauni biroja krēsli un jauni rakstāmgaldi, tas viņiem būtu liels stimuls palielināt savu produktivitāti. Ergonomiski, kvalitatīvi krēsli no augstvērtīgiem materiāliem – tas ir ilgtermiņa ieguldījums biroja gaisotnes uzlabošanā un attīstībā.

Eksperimentā noskaidros, cik fiziski aktīvi ir Latvijas skolēni un viņu vecāki

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) projektā Sporto visa klase tiek veikts vēl nebijis divus mēnešus ilgs fizisko aktivitāšu eksperiments. Tā mērķis ir noskaidrot, cik aktīvi bērni ir ikdienā un vai modernās tehnoloģijas var pamudināt viņus uz kustīgāku dzīvesveidu.

Pasaules Veselības organizācija iesaka ik dienu nostaigāt vismaz 10 000 soļu. Lai noskaidrotu, vai Latvijas skolēni un viņu vecāki izpilda šo fizisko aktivitāšu minimumu, LOK sadarbībā ar Latvijas Mobilo Telefonu (LMT) veic eksperimentu, nodrošinot viņus ar Garmin viedaprocēm. Tās uzskaitīs eksperimenta dalībnieku nostaigātos soļus, uzkāptos stāvus, pieveikto attālumu, kā arī piefiksēs pulsu. Sporto visa klase eksperimentā piedalās Jelgavas 4. vidusskolas skolēni no dažādām klasēm, kā arī viņu vecāki.

«Sporto visa klase iniciatīvas mērķis ir motivēt skolēnus veselīgam dzīvesveidam, jo fiziskās aktivitātes nodrošina bērnu organisma attīstību, pasargā no slimībām un paaugstina mācīšanās spējas. Gudri izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, tās var palīdzēt vecākiem sekot līdzi savu bērnu fiziskajai attīstībai un arī veicināt skolēnu motivāciju aktīvam dzīvesveidam. Ar nepacietību gaidu eksperimenta rezultātus, lai redzētu, cik mūsdienu jaunatne un viņu vecāki ir aktīvi ikdienā,» izsakās olimpiskais vicečempions un Sporto visa klase projekta idejas autors Žoržs Tikmers.

«Aktīvs dzīvesveids ir būtisks priekšnoteikums veselīgai un daudzpusīgi attīstītai sabiedrībai. Diemžēl arvien biežāk dzirdam, ka jaunākā paaudze labprātāk priekšroku dod pasīviem brīvā laika pavadīšanas veidiem, kas ilgtermiņā nelabvēlīgi ietekmē veselību.

Sākot šo eksperimentu, LMT kā ilggadējs Latvijas sporta atbalstītājs vēlas parādīt, ka mūsdienu modernajā pasaulē tehnoloģijas var kalpot par iedarbīgu pamudinājumu veselīgam dzīvesveidam,» tā, atklājot eksperimentu, teica LMT prezidents Juris Binde.

LOK iniciatīva Sporto visa klase notiek jau trešo gadu un piesaistījusi jau gandrīz trīs tūkstošus dalībnieku no 103 skolām. Jelgavas 4. vidusskola ir viena no šā projekta aktīvākajām mācību iestādēm, tādēļ eksperimenta dalībnieki tika izraudzīti no šīs skolas.

Eksperimenta ietvaros viedaproces saņems pavisam 30 audzēkņi no 3., 5., 9., un 12. klases, kā arī desmit bērnu vecāki. Eksperimenta laikā iegūtie dati ļaus uzzināt ne tikai to, kā atšķiras dažādu vecuma bērnu sportisko aktivitāšu līmenis, bet arī noskaidrot, kā tas mainās, pieaugot vecumam. Fizisko aktivitāšu eksperiments norisināsies astoņas nedēļas. Dati tiks analizēti apkopotā veidā, un ar eksperimenta rezultātiem plašāka sabiedrība varēs iepazīties februārī.

Ārpus agresīvās propagandas uztveršanas zonas: Krievijas jaunieši gatavi cīnīties par taisnību

Lai arī Krievijā Kremlis kontrolē televīziju, jaunieši to neskatās, bet izvēlas alternatīvus informācijas ieguves avotus. Viens no šādiem informācijas avotiem ir Krievijas opozīcijas kustības pārstāves Ļubovas Soboļas veidotais ziņu raidījums, kurš tiek demonstrēts «YouTube». 29 gadus vecās vadītājas raidījumam ir prāva jauniešu auditorija, kura nevēlas samierināties ar pastāvošā režīma netaisnībām.

Kā raksta britu raidorganizācijas BBC speciālkorespondente Krievijā Sāra Reinforda, ziņās «YouTube» kanālā stāsta par masu arestiem, korupciju valsts augstākajos ešelonos, kā arī pēdējo gadu laikā plašākajām protesta akcijām visā Krievijā. Par šīm tēmām Krievijas federālie kanāli spītīgi klusē, tā vietā demonstrējot dažādus sižetus stāstot, «cik slikti ir Eiropā un Ukrainā».

«Es vēlos dalīties ar savu redzējumu par to, kas notiek valstī, parādīt un apspriest tiešām interesantus notikumus,» stāsta Soboļa, kura ir «Cīņas pret korupciju fonda» (FBK) darbiniece. Organizāciju vada zināmais opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, kurš tika aizturēts par nesankcionētu mītiņu rīkošanu.

Spriežot par to, cik daudz studentu un pat skolēnu piedalījās protestos, Soboļa norāda, ka alternatīvais skatījums uz notiekošo ļoti ietekmē jauno krievu paaudzi. Kā raksta Reinforda, tas pierāda to, ka tā dēvētajai «YouTube» paaudzei, kura izaugusi Putina Krievijai ir visai liela nozīme, jo interneta medijus Krievijas valdība nespēj kontrolēt tik stingri, kā tas notiek ar televīziju.

«Skolēni, jaunie cilvēki – viņi visu lieliski saprot. Viņiem vieglāk ir tad, ja ir kritisks skatījums uz notiekošo, jo viņiem nav tāda noguruma un vilšanās, kā vecākajai paaudzei. Man liekas pilnīgi normāli, ka šie cilvēki protestē, jo viņi vēlas taisnību. Viņi to visu redz un saprot, ka notiekošais nav normāli, kā to skaidro valsts televīzijas,» saka Soboļa.

Šis ir iemesls, kādēļ 17 gadus vecais Pāvels Ļeševs piedalījās pirmajā protesta akcijā savā dzīvē, kas svētdien notika Sanktpēterburgā. Viņš nesen internetā redzēja Navaļnija veidoto filmu par Krievijas premjera Dmitrija Medvedeva apšaubāmi iegūtajām bagātībām.

«Pretīgi, ka Krievijas policija un prokuratūra to neizmeklē. Es domāju, ka visi vēlas iegūt atbildes. Korupcija un valsts ekonomiskais stāvoklis mani ļoti satrauc,» saka jaunietis.

Maskavā protestējošos jauniešus nebija iespējams nepamanīt. Romāns Šingarkins uzkāpa uz laternas staba, lai pūlis viņu nesabradātu: fotogrāfija nekavējoties izplatījās sociālajos tīklos. Romāns tika aizturēts un tika vests uz policijas iecirkni kopā ar citiem jauniešiem, kuri vēl nebija sasnieguši pilngadību.

«Es atnācu protestēt pret korupciju Krievijā. Jaunatne izmanto internetu, un šeit ir tāda informācija, kuru televīzijā nekad neparādīs – centīsies dažādi noslēpt acīmredzamo,» uzskata Romāns.

Gan Pāvels, gan Romāns uzskata, ka Vladimirs Putins, kurš televīzijā tiek uzskatīts par neaizskaramu un neaizstājamu, savu laiku prezidenta amatā jau ir pavadījis. Romāns saka, ka 64 gados Putins ir «aizsēdējies» un viņam ir jūtams vecums, savukārt Pāvels, kurš ir Navaļnija atbalstītājs, prezidenta vēlēšanās balsos par opozicionāru, ja viņam izdosies izvirzīt savu kandidatūru uz prezidenta amatu.

Tiesa, Pāvels norāda, ka Putins, kurš par prezidentu kļuva jaunieša dzimšanas gadā, var palikt pie varas vēl uz sešiem gadiem, un pēc tam uz atkārtotu termiņu – kopā uz 12 gadiem. Tiek norādīts, ka daudziem krieviem, kuri pārdzīvoja «trakos deviņdesmitos», Putins radīja ilgi gaidīto stabilitātes sajūtu. Taču daudziem jauniešiem šāda «viltus» stabilitāte neko nenozīmē.

«Jauniešiem ir piegriezusies esošā lietu kārtība. Neviens pat nepiedāvā kādu nākotnes scenāriju, tikai runā par pagātni. Stabilitāte viņiem neko daudz nenozīmē, jo viņi nav pakļauti valsts propagandas mašīnai,» saka politoloģe Jekaterina Šuļmana, kura saka, ka šis laiks ir īstais, kad jaunatnei sevi parādīt no labākās puses.

Tiek norādīts, ka jauniešu kustība Kremlim ir radījusi jaunas rūpes, jo valdība ir sajutusi, ka jaunatne ir metusi tai izaicinājumu. Pagājušajā svētdienā policija ieradās Navaļnija štābā, no kurienes tika translētas protesta akcijas. 15 cilvēki tika arestēti, savukārt pats FBK ofiss tika aizzīmogots un tam tika liegta pieeja aptuveni nedēļu. Taču iemesli, kādēļ daudzi jaunie krievi pievienojušies protestu kustībai, paliek iepriekšējie.

«Ja arī tālāk viss tā turpināsies, cilvēki atkal izies ielās un protestēs pret korupciju, un arī jau pret pastāvošo – korumpēto varu,» saka Romāns, kurš noslēdz: «Es personīgi došos!»

Jaunajā Latvijas Jaunatnes futbola čempionāta sezonā dalībnieku rekordskaits

Jaunā Latvijas Jaunatnes futbola čempionāta sezona, kas šosezon pulcēs dalībnieku rekordskaitu, ar pirmajām spēlēm sāksies sestdien, 1. aprīlī. Čempionāts šosezon norisināsies piecās vecuma grupās ar 152 komandu dalību, kas sadalītas Elites, Meistarības un Attīstības grupās, TVNET informēja Latvijas Futbola federācijas (LFF) Sabiedrisko attiecību speciālists Toms Ārmanis.

Čempionātā, kas ilgs līdz par oktobra izskaņai, piedalīsies U-13 (2004. dzimšanas gads), U-14 (2003. dz.g.), U-15 (2002. dz.g.), U-16 (2001. dz.g.) un U-18 (1998./1999./2000. dz.g.) futbolisti. Elites grupā pulcētas spēcīgākās sava vecuma Latvijas komandas, bet Attīstības grupā spēkiem mērosies komandas, kas tiecas sasniegt Elites grupas meistarības līmeni. Šīs sezonas jaunievedums ir Meistarības grupa U-14 vecuma futbolistiem, kas izveidota kā starpposms starp Elites un Attīstības grupām. Saglabājoties čempionāta dalībnieku bagātināšanās tendencei, ar katru nākamo sezonu Meistarības grupu plānots papildināt ar vienu vecuma kategoriju.

Ar katru nākamo čempionāta sezonu tā dalībnieku skaits ir jūtami palielinājies. Tā, piemēram, 2013. gadā čempionātā piedalījās 67 komandas, bet pērn – 129 vienības. Līdz ar dalībnieku skaita pieaugumu kāpis arī čempionātā aizvadīto spēļu skaits, kas 2017. gadā sasniegs 1227 spēles. Pērn čempionāta ietvaros norisinājās 979 mači.

Salīdzinot ar pagājušo sezonu, U-13 vecuma grupā dalībnieku skaits palielinājies par desmit komandām, U-14 grupā ir deviņu vienību pieaugums, U-15 konkurencē startēs par sešām komandām vairāk nekā pirms gada, U-16 vecuma kategorijā vienību skaits samazinājies par vienu, bet vecākajā grupā – pieaudzis par piecām.

Latvijas Jaunatnes futbola čempionāts tiek organizēts ar mērķi paaugstināt Latvijas jaunatnes komandu un spēlētāju meistarību, uzlabot spēļu kvalitāti, jaunu komandu izveidošanu un veicināt Latvijas jaunatnes izlašu spēlētāju atlasi.

Digitālā jaunatne – virtuālā pasaule iet roku rokā ar reālo dzīvi

Y paaudzei jeb «Millenials» piemīt dabas dota interese par inovācijām un jaunākajām tehnoloģijām, viņi alkst pēc neatkarības un vēlas būt sava laika noteicēji. Viņi ir arī tie, kuru diena ierasti sākas ar atbildēšanu uz virtuālajām vēstulēm un beidzas ar skatu mobilajā ierīcē. Kā virtuālā pasaule palīdz jauniešiem uzlabot reālo dzīvi – kopā ar Samsung Electronics Baltics izpētījusi veselības centra «Vivendi» klīniskā psiholoģe Kristīne Dūdiņa.

Informācijas ātrums = gaismas ātrums

Pētnieki par «Millenials» paaudzi sauc tos jauniešus, kas dzimuši laika posmā no 1980.gada līdz 2000.gadam. Kaut arī vecuma ziņā intervāls ir gana liels, šo cilvēku izpratne par informācijas iegūšanas ātrumu ir izteiktāka, nekā viņu vecākiem, saka psiholoģe. Ir nepieciešamas vien dažas sekundes, lai uzzinātu jaunākās ziņas, padziļinātāk izpētītu mācību vielu vai atrastu informāciju par jaunākajām tendencēm profesijā.

Savas personības izkopšana

Iespēja noskaidrot informāciju, tostarp arī par sensitīviem tematiem, par kuriem parasti neuzdrošinās jautāt, Y paaudzei paver ceļu kļūt neatkarīgākiem un patstāvīgākiem. Komunicējot ar domubiedriem no visas pasaules, var ne tikai paplašināt savu redzesloku un izkopt valodas zināšanas, bet arī attīstīt spriestspēju un argumentācijas prasmes – caur šo prizmu jaunie cilvēki var iepazīt sevi un pilnveidot savas personības šķautnes.

Mūsdienu CV – sociālo tīklu profils

«Sociālie tīkli kļuvuši par būtisku informācijas apmaiņas rīku, un vienlaikus arī platformu savas identitātes veidošanai. Tomēr jārēķinās, ka aktivitātes sociālajos portālos paver iespējas savu reputāciju gan celt, gan arī iedragāt – tāpēc jo īpaši aicinu rūpīgi pārdomāt, kāds ir ieplānota ieraksta vai foto mērķis,» saka psiholoģe. Pašmāju blogeri ir arī apliecinājums tam, ka mūsdienās, veidojot pozitīvu tēlu sociālajā vidē, var piesaistīt tieši darba devēju uzmanību un rast pirmās darba iespējas.

Youtube blogere un Galaxy A viedtālruņa vēstnese Brenda Vilinska atzīst, ka aktīvā sociālo tīklu dzīve viennozīmīgi ir meiteni mainījusi un paplašinājusi viņas redzesloku. «Esmu kļuvusi atvērtāka, drošāka, komunikablāka, tāpat arī mans vārdu krājums ir kļuvis bagātāks un ir vieglāk izteikt savas domas. Spēju arī kontrolēt savas sajūtas, neskatoties arī uz interneta nelabvēļiem,» stāsta trīspadsmitgadīgā jauniete, kura, pateicoties blogošanai, sapratusi, ka savu nākotni vēlas saistīt ar to pašu jomu, kurā top viņas video – modi un grimu.

Attiecības tikai iegūst

Ja reizēm šķiet, ka jaunā paaudze aizstāj fizisku kontaktu ar virtuālajām attiecībām un tādā veidā nepietiekami attīsta sociālās prasmes, tad pētījumi pierāda, ka draugu loks, ar ko jaunieši kontaktējas tiešsaistē un klātienē, lielā mērā pārklājas. K.Dūdiņa ir pārliecināta, ka tehnoloģijas palīdz stiprināt attiecības ar tiem draugiem vai tuviniekiem, kas uz kādu īsāku vai ilgāku laiku nav blakus. Savukārt kautrīgiem cilvēkiem virtuālā vide paver iespējas mazināt vientulības emocionālās sāpes, veidot attiecības un attīstīt sociālās prasmes.

Būt šeit un kur vien vēlies

Vienkāršāk kā jebkad agrāk ir arī ieskatīties tūkstošiem kilometru attālumā notiekošajā konferencē, piedalīties ģimenes pusdienās, uz kurām nav izdevies ierasties, vai arī nofilmēt ceļojuma laikā iepazīto zemūdens pasauli – domājot par šādām lietotāju vēlmēm, jaunie Galaxy A sērijas viedtālruņi radīti ūdens un putekļu izturīgi. Psiholoģe K.Dūdiņa ir pārliecināta, ka tehnoloģijas noteikti ir veids, kā nojaukt jebkādas ģeogrāfiskās robežas un vienlaikus stiprināt ģimeniskās saites, papildināt intelektuālo un vizuālo pieredzi.

Labsajūta rokas stiepiena attālumā

Steidzīgajā laikmetā tieši mobilās aplikācijas var palīdzēt sekot līdzi savai labsajūtai un to uzlabot, piemēram, skaitot soļus un pieņemot izaicinājumus vingrot. Radītas vairākas lietotnes, kas atgādina par zāļu lietošanu, kā arī māca regulēt stresu un iekšējo trauksmi. Ilgi atliktā konsultācija ar ārstu var notikt videozvana veidā vai pa Skype. Arī klīniskā psiholoģe atzīst, ka savā praksē ir veikusi virtuālās konsultācijas un lasījusi lekcijas attālināti.

Nedrīkst aizmirst arī par riskiem

Psiholoģe ikdienas darbā novērojusi, ka pat pieaugušajiem ir grūti pretoties tehnoloģiju vilinājumiem, tāpēc nevajadzētu gaidīt, ka «Millenials» paaudze spēs pilnīgi patstāvīgi regulēt mobilo tehnoloģiju lietošanas apjomu. Bez pozitīvajām vēsmām, ko ienes tehnoloģijas, ir jārēķinās, ka jebkādas pārmērības var nākt par sliktu – samazinās koncentrēšanās spējas un naktsmiega kvalitāte, pastāv risks ciest no vardarbības virtuālajā vidē vai kļūt par sekstinga upuri.