«Habitus Baltija» triumfē igauņu māksliniece

Jauno modes mākslinieku konkursā «Habitus Baltija 2016» labākā modes mākslinieka titulu izcīnījusi Marilīsa Nīne no Igaunijas, bet par labāko modes un dizaina skolu atzīta Igaunijas Mākslas akadēmija, informēja izstāžu rīkotājsabiedrības «BT 1» mediju koordinatore Inese Libere.

Otro vietu un sertifikātu dalībai prestižās starptautiskās modes augstskolas «ESMOD» vasaras kursos Parīzē saņēma Una Bērziņa no Latvijas Mākslas akadēmijas par kolekciju «Cancel/Print».

Savukārt trešo vietu un sertifikātu dalībai starptautiskajā jauno dizaineru konkursa «Russian Silhouette» finālā izcīnīja Kristina Vīzaite no Viļņas Mākslas akadēmijas par kolekciju «2093».

Konkursa finālā kopumā 33 jaunie modes dizaineri no deviņām valstīm prezentēja 31 tērpu kolekciju. Ar kolekcijām piedalījās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, Turcijas un Zviedrijas jaunie mākslinieki. Šogad īpaši kuplā skaitā bija pārstāvēta Lietuva – deviņi finālisti.

Konkursa pusfinālam tika iesniegtas 52 tērpu kolekcijas, no kurām labākās izvērtēja profesionāla priekšatlases žūrija.

Par labākās modes skolas titulu sacentās astoņas mācību iestādes – Latvijas Mākslas akadēmija, Rīgas Tehniskā universitāte, Viļņas Mākslas akadēmija, Lietišķo zinātņu augstskola «Vilniaus Kolegija», Igaunijas Mākslas akadēmija, Krakovas Mākslas un modes dizaina skola, Starptautiskā Kostīmu un modes dizaina skola un Mimara Sinana Tēlotājmākslas universitāte.

Jauno modes mākslinieku konkursā «Habitus Baltija 2016» triumfē igauņu modes māksliniece; otrā vieta Latvijas pārstāvei.

Kādas pašlaik ir attiecības starp velosipēdistiem un gājējiem uz ietvēm?

Samazinājies negadījumu un konfliktu skaits starp velosipēdistiem un gājējiem uz ietvēm, intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris.

Viņš pastāstīja, ka laikā līdz 2014.gadam pieaudzis negadījumu un konfliktu skaits starp velosipēdistiem un gājējiem. Savukārt pērn ticis novērots kopējās satiksmes drošības uzlabojums. Arī cietušo skaits šādos negadījumos bijis mazāks. «Šā gada sākumā vērojamas labas tendences – gan negadījumi, gan iesaistīto un cietušoo [skaits] samazinās par 30%,» teica Teteris.

Savukārt, runājot par aizvadītās nedēļas nogalē notikušo braucienu «Kritiskā masa», CSDD Kvalifikācijas daļas priekšnieks uzsvēra, ka velosipēdisti ir tādi paši satiksmes dalībnieki kā autovadītāji vai gājēji. «Viņiem pienākas sava veloinfrastruktūra. Ir noteikta likumdošana, kurai ir jāpakļaujas. Diez vai ar šo akciju velobraucēji ieguva vairāk mīlestības pret sevi,» atzina Teteris.

Ar šā gada 1.janvāri spēkā stājās jaunie Ceļu satiksmes noteikumi, kuru mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, īpašu uzmanību vēršot uz mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem.

Uz » Kritiskās masas » velobraucienu, lai pievērstu uzmanību pilsētas infrastruktūras nepiemērotībai riteņbraucēju vajadzībām, svētdien Rīgā pulcējušies aptuveni 2000 riteņbraucēju.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka svētdien, 1.maijā, tradicionālajā nesankcionētajā velosipēdistu braucienā «Kritiskā masa» piedalījās aptuveni divi tūkstoši velobraucēju. Brauciens notiek, lai pievērstu uzmanību pilsētu infrastruktūras nepiemērotībai riteņbraucēju vajadzībām.

Nosaukti Literatūras gada balvas nominanti. Mūža balva – Rokpelnim

Latvijas Literatūras gada balvai prozas kategorijā nominēta Noras Ikstenas grāmata «Mātes piens», Māra Bērziņa «Svina garša», Gunta Bereļa «Vārdiem nebija vietas», Vlada Spāres «Tu nevari dabūt visu, ko gribi», kā arī Ingas Žoludes «Stāsti», preses konferencē atklāja balvas organizatori.

Dzejas kategorijā balvai nominēts Andra Ogriņa krājums «Plaukstu šķērsielas», Toma Treiberga «Drudzis», Jāņa Rokpeļņa «Post factum» un Kārļa Vērdiņa «Pieaugušie».

Kategorijā «Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem» uz balvu pretendē Leona Brieža «Saputrotā putra», Luīzes Pastores «Svešinieka atnākšana», Arno Jundzes «Kristofers un Ēnu ordenis», kā arī Jura Zvirgzdiņa «Have a nice day! Gandrīz mīlas stāsts».

Ārvalstu literatūras tulkojumu kategorijā balvai nominēti divi Maimas Grīnbergas tulkojumi no igauņu valodas – Jāna Unduska «Gaidot vārdus» un Mēlisa Frīdentāla «Bites». Balvai nominēts arī Dena Dimiņa no franču valodas tulkotais Džonatana Litela darbs «Labvēlīgās», Ingas Karlsbergas no vācu valodas tulkotais Antonijas Mihaēlisas «Pasaku stāstnieks» un Halinas Lapiņas tulkojums no čehu valodas – Boženas Ņemcovas «Vecmāmiņa».

Par spilgtākā debitanta statusu cīnās Madara Gruntmane ar dzejoļu krājumu «Narkozes», Sabīne Košeļeva ar darbu «Rīga – Maskava. 21. gadsimta mīlasstāsts», Elīna Bākule-Veira ar krājumu «Zilonis okeāns» un Anita Mileika ar savu darbu «Mūžīgā nepārtikusī stirna».

Latvijas literatūras mūža balvu ekspertu komisija vienbalsīgi nolēma piešķirt dzejniekam Jānim Rokpelnim (dz.1945) par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā, radot augstvērtīgus literāros darbus dzejā un atdzejā.

«Par Jāni Rokpelni var uzrakstīt ar aizvērtām acīm. Par spilgto grāmatu «Zvaigzne, putna ēna un citi» (1975) ar neierastas estētikas strāvām. Par «Rīgas iedzimto» (1981) u.c. Viņš, būdams garā un miesā stiegrains, uzcītīgi tēsis savus klasiskos, traģiski ironiskos pantus,» vērtē ekspertu komisijas pārstāvis, dzejnieks Aivars Eipurs.

«Jānis Rokpelnis, jau sākot ar debiju 1975. gadā, vienmēr rakstījis to, kas nepieciešams katrai pilnvērtīgai literārajai kultūrai, – viņš nesaudzīgi dekonstruējis valodu un līdz ar to arī realitātes uztveri. Rezultāts – it kā atsvešinātas, ironiskas un brīžiem pat ciniskas rindas, kas paplašina priekšstatu par dzeju un atgādina, ka patiesība ir pagalam nestabila – te tā pazib, te atkal zūd. Līdzīgu efektu rada arī viņa esejas un proza. Tomēr Rokpelnis ne tikai daudz un trāpīgi rakstījis. Viņš latviešu literatūrā nozīmīgs arī kā dzejas redaktors, kurš palīdzējis noslīpēt ne vienu vien krājumu un iedrošinājis (vai arī laicīgi sabaidījis) vairākus jaunos talantus. Tēlaini izsakoties, Rokpelnis ir kā ēna, kas krīt no latviešu dzejas pleciem,» vērtē ekspertu komisijas pārstāvis, dzejnieks Artis Ostups.

Jānis Rokpelnis dzimis 1945. gadā Rīgā rakstnieka Friča Rokpeļņa ģimenē. Studējis psiholoģiju un filosofiju Ļeņingradas universitātē (1963-1969). Studijas beidzis LVU Vēstures un filozofijas fakultātē kā filozofs, pasniedzējs (1981). Strādājis Mākslas muzejā, Rīgas kinostudijā, izdevumos «Literatūra un Māksla», «Labrīt» un «Karogs». Bijis docētājs Latvijas ev.lut. Kristīgajā akadēmijā. Bijis Rakstnieku savienības dzejas konsultants, 2004. gadā vadījis dzejas meistardarbnīcu. Sarakstījis vairākus scenārijus leļļu filmām – «Umurkumurs» (1976), «Vanadziņš» (kopā ar Arnoldu Burovu, 1978) u.c., libretu muzikālai izrādei «Meistars Aleksandrs» (2002). Dokumentāls garstāsts «Modus» (2000). No krievu valodas atdzejojis Aleksandra Bloka, Inokentija Aņņenska, Marinas Cvetajevas, Nikolaja Rēriha, Semjona Haņina dzeju. Apbalvots ar laikraksta «Padomju Jaunatne» prēmiju par gada labāko pirmo dzejoļu krājumu (1976), Dzejas dienu balvu (1981), Baltijas Asamblejas balvu (2000), Aleksandra Čaka prēmiju (2001) un Literatūras gada balvu (2004). 2010. gadā par dzejoļu krājumu «Nosaukums» saņēmis žurnāla «Latvju Teksti» balvu dzejā un Ojāra Vācieša literāro prēmiju. 2015.gadā dzejnieka ieguldījums Latvijas rakstniecībā novērtēts ar Ministru kabineta Atzinības rakstu.

Latvijas Literatūras gada balva tiks pasniegta 21. aprīlī Spīķeru koncertzālē.

Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisijā strādāja un 2015. gada literāro veikumu izvērtēja literatūrkritiķe Anda Baklāne, rakstnieks Arvis Kolmanis, filozofs un publicists Ilmārs Šlāpins, literatūrzinātniece Austra Gaigala, dzejnieks Aivars Eipurs, kultūras žurnāliste un literāro projektu vadītāja Liega Piešiņa, literatūras un latviešu valodas skolotāja, literatūrzinātniece Lita Silova, literatūrzinātniece Sandra Ratniece un dzejnieks Artis Ostups.

Latvijas Literatūras gada balva ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā, kas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā nākuši klajā Latvijas rakstniecībā. Par balvas norisi rūpējas Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Latvijas Rakstnieku savienība.

Sašutusi māte vāc parakstus, lai skolēniem atceltu mājasdarbus nedēļas nogalēs

Sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» sākta parakstu vākšana, lai skolēniem atceltu mājasdarbu uzdošanu nedēļas nogalēm. Kā iniciatīvas pieteicēja norādīta Tatjana Litovska. Patlaban par to parakstījušies pārdesmit cilvēki.

Iniciatīvā rosināts atcelt mājasdarbu un jebkādu sagatavošanās darbu veikšanu uz pirmdienu skolēniem no pirmās līdz 12.klasei. Šāda ideja pamatota ar to, ka brīvais laiks ir nepieciešams ne tikai skolēniem, bet arī viņu vecākiem un pedagogiem.

«Pie esošās izglītības sistēmas tiek noslogoti kā skolēni, tā arī viņu vecāki, kas bieži vien ir nesaskaņu cēlonis ģimenēs. Ne visi cilvēki ir pietiekami zinoši, kompetenti un ar brīvo laiku apveltīti, tādēļ uzskatu, ka izglītošanas darbi ir jāveic pedagogiem viņu darba dienu laikā,» pārliecināta ir iniciatīvas pieteicēja.

Viņa uzskata, ka Latvijai būtu jāņem pozitīvais piemērs no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur «jebkādu mājasdarbu veikšana uz pirmdienas dienu un brīvlaiku nepastāv jau vairākus gadus, neietekmējot izglītības kvalitāti un skolēnu zināšanas».

«Vienmēr tiek runāts par to, ka bērni ir mūsu valsts nākotne un prioritāte. Tad kādēļ tiek pārkāptas bērnu tiesības?! Ņemot vērā bērnu pārmērīgo slodzi nedēļas garumā, tas tikai būtu pašsaprotami, ja atslodzes brīdi izmantot viņam pienākošās brīvdienas,» norādīja Litovska.

Sieviete nesaprot, kāpēc bērniem savs «darbs, kā to nereti bērniem pozicionē vecāki, būtu brīvdienās jānes uz mājām». «Tad kādēļ pieaugušie neņem savu darbu uz mājām savās brīvdienās, bet bērniem tas ir jādara?!» sašutusi ir Litovska.

Viņasprāt, piedāvātās idejas īstenošanai būtu nepieciešams pagarināt mācību gadu uz divām nedēļām, līdz ar to tikšot samazināta mācību slodze gan skolēniem gan pedagogiem, kā arī vecākiem «tiktu atrisināta galvas sāpe» par bērna nodarbināšanu vasaras laikā.

«Ieviešot manis piedāvāto priekšlikumu, tiktu īstenotas bērna tiesības uz brīvo laiku, privāto un ģimenes dzīvi, pilnvērtīgu attīstību ne tikai likuma noteiktās normās, bet arī realitātē!» pārliecināta Litovska.