Skolnieks aicina ļaut jaunsargiem mācībās izmantot īstus ieročus

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes laikā otrdien izskanēja ierosinājums jaunsargiem, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu, mācībās ļaut izmantot īstus kaujas ieročus; ar šādu priekšlikumu klajā nāca skolnieks ‒ Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 11.klases audzēknis Juris Jēkabs Tomašūns.

Viņš sacīja, ka pašlaik Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā šāda iespēja jaunsargiem ir liegta, lai gan pēc tam daudzi no jaunsargiem kļūst par zemessargiem vai bruņoto spēku karavīriem.

Jaunsarga Tomašūna ierosinājums paredz, ka mācībās kaujas ieročus varētu izmantot stingrā instruktora uzraudzībā, pirms tam apgūstot nepieciešamo teorētisko apmācību un uzrādot vecāku atļauju.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Inga Vanaga norādīja, ka pēc būtības šāds ierosinājums ir atbalstāms, taču pirms tā virzīšanas tālāk ir nepieciešama plašāka diskusija ar Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju.

Arī Saeimas deputāts Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) atzina, ka šādas mācības uzrauga klātbūtnē būtu atļaujamas. Vienlaikus arī Dzintars teica, ka pirms tam jāapzina visi iespējamie riski.

Komisijas vadītaja Ina Druviete («Vienotība») minēja, ka šis jautājums, lai arī pēc piekritības neattiecas uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, netiks aizmirsts un tuvākajā laikā tiks meklēti varianti, kā šo ierosinājumu virzīt tālāk.

Auziņš: nevar izslēgt, ka studiju maksa Latvijas Universitātē augs

Nevar izslēgt, ka, sākot ar nākamo mācību gadu, studiju maksa Latvijas Universitātē augs, informēja LU rektors Mārcis Auziņš.

Viņš norādīja, ka pašreiz augstskolas vadība kopā ar dekāniem un studentu pašpārvaldi diskutē par studiju maksas celšanas iespēju, taču konkrēta lēmuma šajā jomā vēl nav.

Auziņš uzsvēra, ka gadījumā, ja studiju maksa tiks palielināta, tas attieksies tikai uz tiem studentiem, kas iestāsies LU, sākot no nākamā mācību gada. savukārt tiem studentiem, kas jau šobrīd mācās LU, arī turpmāk būs jārēķinās ar esošo mācību maksu. LU rektors arī akcentēja, ka viņa vadītajā augstskolā studiju maksa nav mainījusies kopš 2007.gada.

Notiek sarunas par mācību maksas celšanu visām LU studiju programmām

Notiek sarunas par mācību maksas celšanu visām Latvijas Universitātes (LU) studiju programmām, ziņoja LNT «900 sekundes».

LU mācību prorektora vietnieks Jānis Saulītis atzinis: «Pagaidām šis jautājums vēl ir procesā, universitāte tādu gala lēmumu par to, vai tiks paaugstināta studiju maksa, nav pieņēmusi. Es nevaru noliegt, ka sarunas par to notiek un, iespējams, ka tas notiks.»

Ja jautājums par studiju maksas celšanu tiks atbalstīts, tad tas varētu būt apmēram par 10% visās studiju programmās. Lēmumu plānots pieņemt pavasarī.

Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) mācību prorektors Uldis Sukovskis atzinis, ka RTU nav plāna celt studiju maksas un tās, visticamāk, paliks iepriekšējā gada līmenī ar nebūtiskām izmaiņām. «Varbūt izņemot vienīgi ārzemju studentiem, kas nav Eiropas Savienības studējošie, iespējams, pacelsim studiju maksu,» skaidroja Sukovskis.

Piedāvā idejas sadarbības veicināšanai sabiedrībā

Pilnveidot izglītības sistēmu, sekmēt iedzīvotāju sadarbību un brīvprātīgu iesaistīšanos sabiedrības norisēs, mudināt uzņēmējus ieguldīt sabiedrības stiprināšanā, uzlabot valsts pārvaldi, attīstīt pelnošu uzņēmējdarbību – šādas un citas idejas sabiedrībā zināmas personības šodien piedāvāja «Swedbank» jaunās iniciatīvas «#idejasLatvijai» forumā.

Savas idejas labākai Latvijai piedāvāja 15 personības. Vairākas idejas vērstas uz iedzīvotāju sadarbības sekmēšanu un katra cilvēka iesaistīšanos labākas sabiedrības veidošanā.

Jāveicina brīvprātīgo darbs

«Ziedot.lv» portāla vadītāja Rūta Dimanta rosināja attīstīt iespēju cilvēkiem veikt jēgpilnu sabiedrisko darbu, proti, būtu jānodrošina iespēja iedzīvotājiem veikt bezatlīdzības jeb brīvprātīgo darbu, dalīties ar savām profesionālajām zināšanām, pieredzi, saņemot par to gandarījumu. Patlaban brīvprātīgo darbs ir iespēja izvest suni pastaigā un izmazgāt grīdu, bet būtu jāattīsta sistēma, kas ļautu jēgpilni izmantot brīvprātīgo profesionāļu pieredzi viņu kompetences jomā, piemēram, inženierzinātnē. Šāds brīvprātīgais darbs varētu būt arī obligāts augstākās izglītības iestādēs, un studenti par to varētu iegūt kredītpunktus. Bez kopējā sabiedriskā labuma nebūs arī individuālais, savu ideju pamatoja Dimanta, atzīstot, ka tas ir izaicinājums – attīstīt piederības sajūtu sabiedrībai.

Mudina uzņēmējus iesaistīties nevalstiskajās organizācijās

Arī laikmetīgās mākslas centra «Kim?» dibinātāja Zane Čulkstēna runāja par ieceri panākt, lai pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa iesaistītos un mainītu lietas uz labo pusi. Viņas ieskatā, katram veiksmīgam uzņēmējam vajadzētu darboties arī kādā nevalstiskajā organizācijā. Būtu nepieciešams atrast iespēju savest kopā labas sabiedriskas iniciatīvas ar uzņēmumiem. Otra viņas paustā ideja ir mudināt uzņēmumus kopā ar saviem darbiniekiem iesaistīties labdarības akcijās, proti, uzņēmumi aicina savus darbiniekus ziedot līdzekļus nevalstiskajai organizācijai ar sabiedriskā labuma statusu, bet uzņēmums apsola dubultot ziedoto summu, tādējādi gan palielinot ziedojumus, gan sekmējot darbinieku iesaistīšanos labdarībā.

Dalīties pieredzē mudināja arī «Swedbank» operāciju izcilības pārvaldes Baltijas valstīs vadītāja Signe Reuta. Viņa rosināja uzņēmumus, kas izmanto «lean» jeb procesu uzlabošanu tehnoloģiju, dalīties ar šīm zināšanām. Piemēram, «Swedbank» šādi palīdz kādai no Latvijas slimnīcām pilnveidot darbu. Reuta rosināja apdomāt, kurās jomās uzņēmumi, kas pārvalda procesu uzlabošanas tehnoloģiju, varētu sniegt konsultācijas ar mērķi uzlabot darba sniegumu un atbrīvoties no liekā, tādējādi samazinot izmaksas.

Savukārt arhitekts Toms Kokins rosināja domāt par pilsētvides uzlabošanu. Viņš atzina, ka publiskā telpa ir iespēja postpadomju sabiedrībā atjaunot saites, tāpēc jāstrādā publiskās telpas pilnveidošanai. Viņa iecere ir Pilsētvides inovāciju institūta veidošana, kam būtu vajadzīgi partneri.

Iedzīvotājiem jāpiedalās māju pašpārvaldē

Par iedzīvotāju sadarbības veicināšanu runāja arī žurnālists Pauls Raudseps, kurš mudināja sekmēt dzīvokļu īpašnieku biedrību darbību, atvieglojot lēmumu pieņemšanu un sadarbību. Pašlaik likumi šo procesu neveicina un dažkārt pat apgrūtina, kopīgu lēmumu pieņemšana ir sarežģīta, cilvēkiem nav sadarbības un tehniskās prasmes, novērojis Raudseps.

Žurnāliste Inga Spriņģe pauda ideju, ka nepieciešams pilnveidot apsaimniekotāju darbu. Viņa rosināja veidot mājokļu apsaimniekotāju topu, kas ļautu cilvēkiem salīdzināt apsaimniekotāju sniegto pakalpojumu kvalitāti. Varētu izveidot arī vienotu rēķinu par apsaimniekošanas pakalpojumiem kā labās prakses piemēru. Šādai iniciatīvai būtu nepieciešams arī valsts iestāžu atbalsts, kopā jānāk arī pašiem apsaimniekotājiem, atzina Spriņģe.

Vairāki foruma dalībnieki pauda idejas izglītības sistēmas pilnveidošanai.

Skolēniem ir svarīgi redzēt, kā viss strādā

«Swedbank» valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas vadītāja Ilze Kukute aicināja uzņēmējus un skolas sadarboties, lai skolēniem būtu vairāk iespēju redzēt, kā uzņēmumi strādā. «Jo vairāk es zinu, jo man ir lielākas izvēles iespējas,» sacīja Kukute, skaidrojot, ka skolēnu un uzņēmēju satikšanās palīdzēs motivēt skolēnus mācīties, izprast iespējas. «Ir pavisam cieta lieta, ja skolēns ir bijis, redzējis, pataustījis, kā viss strādā,» teica bankas pārstāve.

Par izglītības sistēmas pilnveidošanu runāja arī «Iespējamās misijas» direktore Mārīte Seile. Viņa akcentēja, ka galvenā nozīme izglītības kvalitātē ir skolotājiem. Valstīs, kur ir labākās izglītības sistēmas, par skolotājiem var kļūt tikai labākie skolu absolventi.

Bijusī «Statoil» viceprezidente korporatīvās sociālās atbildības jomā Baiba Rubesa rosināja veidot «hospitium latviensis» – mājokli, kur slimnieks ar cieņu, labestību un atbilstošu aprūpi var vadīt pēdējās dzīves dienas un kur atbalstu saņem arī viņa tuvinieki.

Savukārt sērijuzņēmējs finansēs Ģirts Rungainis pauda viedokli, ka visu problēmu risinājums ir – cilvēkiem vajag vairāk pelnīt. Latvijā būtu nepieciešams palielināt vidējo algu piecas līdz desmit reizes. Lai to panāktu, ir jāsekmē uzņēmēji darboties industrijās, kas ļautu radīt eksportspējīgas preces un preces importa aizvietošanai. To var panākt, atbalstot uzņēmēju gatavību riskēt ar riska kapitāla fnansējumu, kam būtu jābūt desmitreiz lielākam gadā, nekā patlaban.

Biznesa augstskolas «Turība» attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis vēlas, lai Latvija līdz 2030.gadam iekļūst pasaules valstu topa divdesmitniekā, tāpēc ir nepieciešams kopīgs mērķis. Viņaprāt, jāstiprina izpildvara, paredzot, ka Saeima apstiprina tikai premjeru, kurš pats izvēlas savu komandu un var sasaukt arī ārkārtas vēlēšanas. Viņaprāt, Latvijai vajadzīga arī segregēta, gudri īstenota imigrācija.

Ierēdņiem jāizglītojas tālmācības kursos

Par valsts pārvaldes uzlabošanu runāja arī politoloģe Iveta Kažoka, kura rosināja ierēdņiem uzlabot savu kvalifikāciju, apgūstot universitāšu brīvās pieejas tālmācības kursus internetā. Tam varētu būt tā dēvētais sniega bumbas efekts, un pēc tam arī citi iedzīvotāji sāktu izmantot šo izglītošanās iespēju, līdz par sociālo normu kļūtu tas, ka izglītība neapstājas tikai ar augstākās izglītības iegūšanu.

Ideju forumā uzstājās arī telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» vadītājs Juris Gulbis, kurš stāstīja par datorprasmju apguves programmu senioriem, «Ērenpreisa» velosipēdu darbnīcas vadītājs Toms Ērenpreiss, kurš runāja par nepieciešamību celt sabiedrībā ētikas normas un veicināt godīgumu, bet sociālā uzņēmuma «Mammu» partneris Andris Rubīns stāstīja par sociālo uzņēmējdarbību un rosināja padomāt, vai Latvija nevarētu kļūt par galveno sociālā biznesa centru pasaulē.

«Swedbank» vadītājs Latvijā Māris Mančinskis pauda cerību, ka no daudzajām jaunajām idejām kādu arī izdosies īstenot.

Šodien Jelgavā «Mehu dienas»

Šodien Jelgavā iestājas pavasaris, jo tā atnākšanu apliecina Mehu dienas – pasākums, kas norisinās jau 19. gadu pēc kārtas un ko organizē Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskās fakultātes Studentu pašpārvalde kopā ar ilggadējiem un uzticamiem sadarbības partneriem, portālu «Apollo» informēja Jānis Kuķis, Mehu dienu galvenais organizators.

Jau 10 gadus tās atbalsta ģenerālsponsors SIA Schenker, kā arī citi sponsori, no kuriem lielākā daļa ir Tehniskās fakultātes absolventi, kuri turpina aktīvi atbalstīt savējos – mehus. Mehu spēku un iespējas apliecinās šīs dienas vērienīgā tehnikas parāde, kura sāksies no Mehu «kojām» – LLU 5 dienesta viesnīcas Mātera ielā 26, un noslēgsies LLU Tehniskajā fakultātē – Jāņa Čakstes Bulvāris 5.

Papildus informācija par Mehu dienām un pasākuma programma ir pieejama Mehu mājas lapā – mehiem.lv!

Madonas skolu apvienošana – absurds vai dzīves realitāte?

Šonedēļ redakcija saņēma zvanu no Madonas 2.vidusskolas pašpārvaldes vadītāja Dina Ļaudaka, kurš, līdzīgi kā daudzi citi, ir sašutis par Madonas pašvaldības lēmumu apvienot Madonas pilsētas 1. un 2.vidusskolu. Apollo centās noskaidrot, kāpēc pieņemts šāds lēmums, ja skolu apvienošanai nav ne teorētiska, ne arī praktiska pamatojuma.

Pēc abu vidusskolu apvienošanas mācības paredzēts turpināt tikai pašreizējās 1.vidusskolas telpās, tādējādi pasliktinot gan mācību apstākļus vidusskolēniem un apgrūtinot darba apstākļus pedagogiem. «Jau šobrīd pēc 2004. gadā veiktās Madonas pilsētas 1. vidusskolas renovācijas, kad skolai piebūvēja 3. stāvu, telpas ir noslogotas. Jārēķinās, ka skolēnu skaits klasēs jāpalielina, un tas noteikti ir mīnuss gan skolēniem, kam jāmācās lielākā saspiestībā, gan pedagogiem, kuru apmācāmo skaits klasē faktiski palielinās.»

Turklāt cietīs arīdzan Madonas Valsts ģimnāzijas skolēni, no kuriem daļa tiks pārcelti uz 2.vidusskolas telpām, jo ne Madonas pilsētas 1. vidusskolas, ne Madonas Valsts ģimnāzijas ēkas nav paredzētas tik lielam skolēnu skaitam. Tāpēc turpmāk skolēniem būs jāpārvietojas no vienas skolas telpām uz citām.

Pēdējo piecu gadu laikā Madonas pilsētas 2.vidusskolā skolēnu skaits ir stabils, vidēji 300-320 skolēnu. Mācības tiek veiksmīgi realizētas trīs programmās: pamatizglītības programmā, vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmā un vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētajā virziena sporta programmā.

Turklāt saskaņā ar Madonas novada pašvaldības datiem, Madonas pilsētas 2.vidusskola visus šos pēdējos gadus ir «donorskola» visām mazajām novada skolām, uzņemot skolēnus no visa novada. Arī apskatot statistikas datus par novadā dzimušo bērnu skaitu, secināts, ka tas ir pietiekams esošo skolu darbības turpmākai nodrošināšanai.

Abas vidusskolas ir daudz darījušas, lai sakārtotu mācību vidi, veiktu ēku remontu, labiekārtotu un uzturētu kārtībā apkārtni. Divās lielākajās novada skolās ir pietiekams skolēnu skaits, turklāt tās finansiāli, ne tikai sevi nodrošina, bet arī spēj darboties bez papildfinansējuma.

Madonas pilsētas 2.vidusskolas pašpārvalde uzskata, ka lēmums par skolu apvienošanu ir bezatbildīgs, pārsteidzīgs un tiek realizētas situācijai neatbilstošas reformas, tādējādi vieglprātīgi un neracionāli tērējot ES un pašvaldības finanses.

Lai uzzinātu, kāds ir iemesls šādai šķietami nepamatotai reorganizācijai, Apollo sazinājās ar Madonas pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāju Solvitu Seržāni.

Telefonsarunā ar Apollo S.Seržāne paskaidroja, ka šāds lēmums pieņemts Madonas pilsētas domes sēdē ar 12 no 17 deputātu balsīm, un kopā tas skar četras vispārējās izglītības iestādes Madonā. «Tā ir kompleksa un pragmatiska pašvaldības pieeja, lai izglītība Madonā un novadā varētu pastāvēt. Sešu gadu laikā no novada izveides skolēnu skaits ir samazinājies par 787 izglītojamajiem jeb 24%,» atklāj S.Seržāne.

Uz jautājumu par to, vai ir plānots risināt skolēnu pārvietošanās jautājumu no vienas skolas telpām uz otru, Izglītības nodaļas vadītāja atbild, ka nesaskata tur problēmu, jo ģimnāzija un 1.vidusskola atrodas 10 minūšu gājiena attālumā.

Turklāt skolas apvienot ir paredzēts 2017.gadā, tāpēc visiem būs gana daudz laika, lai sagatavotos šim procesam gan psiholoģiski, gan arī praktiski.

Madonas novada pašvaldība skaidro, ka restrukturizācija tiek veikta saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministriju, un, ka «ideja par Madonas pilsētas vidusskolu apvienošanu nebūt nav jauna, par to ir ticis runāts vēl pirms novada izveides.» Valstī esošā tendence bērnu skaitam samazināties, ir jūtama arī Madonas novadā un pilsētā. «Šādu situācijas izveidi ir ietekmējusi zemā dzimstība un iedzīvotāju migrācija. Lai arī var uzskatīt, ka skolas vecuma bērnu skaits ir nostabilizējies, migrācijas rezultātā tas turpina samazināties.»

Kā liecina Madonas pašvaldības mājas lapā pieejamā informācija, lai sakārtotu un modernizētu mācību vidi, apvienojot Madonas pilsētas vidusskolas, tiktu piesaistīts ERAF finansējums EUR 798000,00 apmērā.

Turklāt apvienošanās rezultātā pedagogu darba slodze saglabātos līdzšinējā apmērā vai nedaudz pat samazinātos, kas novērstu pārslodzi, ko pašlaik izjūt daļa pedagogu. Tā kā reorganizācijas rezultātā nav plānots palielināt skolēnu skaitu klasē (tas, līdzīgi kā pašlaik, vidēji būs 22 – 26), sākumskolas skolotāju skaits netiks samazināts. Savukārt administratīvie un tehniskie darbinieki tiks izvērtēti pēc nepieciešamības apvienoto skolu funkcionēšanai.

«Madonas pilsētā uz skolu tīkla sakārtošanu ir jāskatās kompleksi, analizējot visus kritērijus un to savstarpējo saistību un līdzsvarotas attīstības iespējas visa novada mērogā. Iecerētās pārmaiņas nav vieglas, bet arī cita risinājuma nākotnes prognozēm un situācijai nav, kas nodrošinātu ne vien pastāvēšanu, bet arī izaugsmi,» vēsta Madonas pašvaldības Izglītības, Finanšu un Juridiskās nodaļas atbildīgo speciālistu sagatavotais ziņojums.

Lai vai kā – Madonas 2.vidusskola turpinās cīnīties par savu nākotni un ir iesniegusi pašvaldībā pieteikumu par protesta akciju, kas paredzēta 2015. gada 1. jūnijā.