Latvijā teju 10% jauniešu pēc pamatskolas absolvēšanas neturpina izglītību

Jaunieši, kas agrīni pametuši mācības, mazāk iesaistās sabiedriskajās un kultūras aktivitātēs, vairāk saskaras ar fiziskās un psiholoģiskās veselības problēmām, kā arī ir pakļauti augstam bezdarba riskam, Latvijā 2013. gadā šādu jauniešu, kas ir ieguvuši pamatizglītību un nav turpinājuši izglītoties vai apgūt profesiju, bija 9,8%, liecina Eiropas Komisijas ziņojums.

Kopumā Eiropas valstīs, kā teikts ziņojumā, gandrīz divreiz vairāk zēnu nekā meiteņu neturpina mācības izglītības iestādēs, saņemot tikai zemas pakāpes izglītības apliecinājumus vai nesaņemot vispār nekādus izglītību apliecinošus dokumentus. Latvijā 18-24 gadus veco jauniešu vidū 13,6% zēnu un 5,8% meiteņu ir ieguvuši tikai pamatizglītbu.

Neturpināt vai pārtraukt mācības bieži vien ir indivīda personisks lēmums. Ziņojums identificē kopīgus faktorus, kuri sekmē lēmumu neturpināt izglītību vai neuzsākt profesijas apguvi. Skolēni, kas agri pamet skolu, visbiežāk nāk no ģimenēm, kuras ietekmē nelabvēlīga sociāli ekonomiskā situācija – bezdarbs, zemi mājsaimniecības ienākumi, piederība imigrantu videi un zems vecāku izglītības līmenis.

Agrīna izstāšanās no izglītības apguves atstāj negatīvas sociāli ekonomiskas sekas skolēna turpmākajā dzīvē. Piemēram, Latvijā no tiem jauniešiem, kas ieguvuši vien pamatskolas izglītību, tikai 10% atraduši darbu.

Salīdzinājumam veiksmīgi darba tirgū iekļaujas 43% Latvijas jauniešu ar vidējo izglītību un 67% jauniešu ar augstāko izglītību. Salīdzinot ar vidējo rādītāju Eiropas valstu vidū, Latvijas jaunieši ar pamatskolas izglītību darbu iegūst divas reizes retāk.

Ziņojumā uzsvērts, ka viens no pamata instrumentiem, kas var palīdzēt novērst agrīnu izstāšanos no izglītības apguves, ir karjeras atbalsta pasākumi.

Tomēr Latvijas pašvaldību administrācijas un skolu direktoru vidū nereti trūkst izpratnes par karjeras atbalsta pasākumu saistību ar sekmēm izglītībā. Skolotāji ir tie, kas atbalsta skolēnus izglītības vai profesionālās karjeras lēmumos, kā arī sniedz palīdzību skolēniem ar mācību grūtībām, lai gan pedagoģiskās izglītības programmās skolotāji netiek īpaši sagatavoti karjeras atbalsta uzdevumam.

Ziņojumā arī aprakstīti risinājumi, kā novērst agrīnu izstāšanos no profesionālās izglītības apguves. Visām Eiropas valstīm, tajā skaitā Latvijai, būtu jānodrošina profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem individuāli piemērotu izglītības vai karjeras virzību, kā arī individualizētu pieeju izglītības programmas apguvei, ar dažādu atbalsta pasākumu, piemēram, mentoringa, vai individuāla mācību plāna palīdzību.

Tāpat, veidojot un īstenojot profesionālās izglītības programmas, tiek ieteikts uzsvērt apmācības rezultātā iegūtās prasmes, nevis apgūto mācību kursu vai stundu skaitu.

Jauniešu bezdarbs Latvijā ir bīstams rādītājs – 25%

Nav pieredzes – nav darba. Nereti šis ir kā apburtais loks, kas jauniešiem neļauj gūt savus pirmos patstāvīgos ienākumus. Darba devēji nevēlas ieguldīt laiku un resursus bez garantijas, ka tie atmaksāsies. Situāciju varētu mainīt nauda, kuru nākamajos sešos gados Eiropas Savienība plāno ieguldīt nodarbinātības stimulēšanai. Latvijā tie varētu būt ap sešdesmit miljoniem eiro.

Visbiežāk izmantotais valsts ekonomiskās veselības radītājs ir bezdarbs. Mazāk izmantots, taču ne mazāk svarīgs elements ir jauniešu bezdarbs. Šajā grupā ietilpst 15-25 gadus veci iedzīvotāji.

Ir pierādījies – jo vēlāk jaunietis sāk strādāt, kaut vai pelnot kabatas naudai, jo grūtāk viņam ir iekļauties reālajā darba tirgū.

Vidēji bez darba ir katrs trešais jaunietis

Eiropas Savienības topa antilīderes ir Grieķija, Spānija, Portugāle. Taču arī Latvijā situācija nav spīdoša. Vidēji bez darba ir trešdaļa jauniešu. Nereti tādēļ, ka viņiem nav pieredzes. Bet

pieredzes nav, jo darba devējiem nav laika vai līdzekļu, lai viņus apmācītu.

«Mēs vēlamies, lai šī prasība darba devējiem būtu kā pienākums, pieņemt jaunus cilvēkus darbā, vismaz lai tie gūtu izpratni. Vācijā un Austrijā jauniešu nodarbinātība ir ļoti labā līmenī. Tas panākts, jo starp nevalstiskajām organizācijām un darba devējiem ir laba sadarbība. Mēs vēlamies, šo modeli ieviest visā Eiropas Savienībā,» par plāniem runā Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejas prezidents Anrī Maloze.

Eiropa gatava palīdzēt

Henri Maloze Latvijā ir ieradies pēc Darba devēju konfederācijas ielūguma, tiekoties ar tā vadību, kā arī premjeru Valdi Dombrovski. Tā kā Latvijā jauniešu bezdarbs pārsniedz 25%, mūsu valsts ir starp tām, kurās situācija atzīta par bīstamu, un Eiropas Savienība ir gatava ar naudu veicināt uzņēmēju interesi par gados jauniem darbiniekiem.

Pirmās aplēses liecina, ka kopumā, laikā no 2014. līdz 2020. gadam varētu tikt atvēlēti ap 60 miljoniem latu, kurus Eiropas Savienība līdzfinansētu ar valsti. Par šo naudu tiktu pirkts darba apģērbs, maksāts par apmācību un, iespējams, alga prakses laikā.

Tālākais jau ir paša jaunieša rokās, vai viņš izmantos šo papildiespēju vai ne.

NVA nāk klajā ar piedāvājumu jauniešiem – bezdarbniekiem

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā jauniešiem-bezdarbniekiem piedalīties nākotnes profesijas izvēles pasākumā «Darbnīcas jauniešiem», aģentūru BNS informēja NVA.

Šogad pasākumos plānots iesaistīt 972 jauniešus.

Projekts ir daļa no Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta «Jauniešu garantija». Darbnīcās var iesaistīties NVA reģistrētie jaunieši vecumā līdz 24 gadiem, kuri nav ieguvuši profesionālo izglītību vai nav bijuši iepriekš nodarbināti.

Sešu nedēļu laikā izglītības iestādē pasākuma dalībnieks varēs iepazīt trīs profesionālās izglītības programmas, katrai no tām veltot divas nedēļas. Jaunietis, piedaloties teorētiskajās un praktiskajās nodarbībās, uzzinās katras profesionālās izglītības programmas specifiku un iegūs pirmo profesionālo pieredzi, lai vēlāk varētu mērķtiecīgi izvēlēties tieši viņam piemērotu turpmākās izglītības un profesionālās darbības jomu.

Apmācības notiks klātienē katru darba dienu – ne mazāk kā sešas akadēmiskās stundas dienā. Nodarbību skaits izglītības iestādē būs sadalīts tā, lai lielākā daļa mācībām atvēlētā laika tiktu pavadīta praktiskās nodarbībās – ne mazāk kā 60%, bet teorijai tiktu veltīti ne vairāk kā 40% mācību laika.

Pasākuma dalībniekam tiks maksāta stipendija – 60 eiro mēnesī (jauniešiem ar invaliditāti – 90 eiro) proporcionāli iesaistes dienām. Nepieciešamības gadījumā izglītības iestāde nodrošinās jaunieša izmitināšanu dienesta viesnīcā.

Gadījumā, ja jaunieša deklarētā dzīvesvieta atrodas 20 un vairāk kilometru attālumā no mācību norises vietas, pasākuma laikā viņš var saņemt mobilitātes pabalstu 100 eiro apmērā, ņemot vērā katra mēneša faktiskās transporta izdevumu izmaksas.

Lai piedalītos «Darbnīcās jauniešiem», jaunietim bezdarbniekam jāreģistrējas NVA filiālē, jāapmeklē ESF projekta «Jauniešu garantija» karjeras konsultants, jāizsaka vēlme piedalīties šajā pasākumā un jāaizpilda pieteikums. Pēcāk jaunietis bezdarbnieks saņems karjeras plānošanas konsultāciju. Ja tiks novērtēts, ka piedalīšanās pasākumā ir nepieciešama jaunieša profesionālajai izaugsmei un labākai iekļaušanai darba tirgū, tad sadarbībā ar karjeras konsultantu jaunietis izvēlēsies konkrētas izglītības iestādes trīs piedāvātās profesionālās izglītības programmas. Saņemot NVA filiālē norīkojumu, desmit darba dienu laikā jaunietim jāierodas izvēlētajā izglītības iestādē un jāuzsāk iepazīšanās ar profesionālās izglītības programmām. Pasākumu īsteno 15 profesionālās izglītības iestādes.

2.klases skolnieces mamma atklāj vairākas nepilnības bērnu apmācībā

Pastiprinātā režīmā mācību procesa apguve nerada bērnos patiku doties uz skolu, tā novērojusi kāda 2.klases skolnieces mamma. Viņa dalās viedoklī saistībā ar TVNET rakstu par bērnu, īpaši pirmo klašu skolēnu, pārslodzi.

2.klases skolnieces mamma no Valmieras TVNET rakstīja: «Labdien! Lasot portālā TVNET rakstu «Vai kāds pieaugušais varētu izturēt to, kā dzīvo šie bērni?», vēlos paust savu viedokli.

Pilnībā piekrītu Zemgales vidusskolas direktora Vladimira Skujas izklāstītai reālajai situācijai skolā par skolnieku pārslodzi. Mana meita mācās 2. klasē, esmu klases audzinātājai vērsusi uzmanību par to, ka šobrīd 2. klases skolēniem mācību programma atbilst 4. klases mācību programmai (padomju laika), kad es mācījos.

Skolotāja vien nosaka, ka tāda ir mācību programma un tā ir jāapgūst, ja skolēns nespēj apgūt, tad ir iespēja saņemt Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu, ka meitai ir nepieciešams ilgāks laiks apgūt mācību procesu.

Es kategoriski nepiekritu klases audzinātājas viedoklim, ka manai meitai būtu nepieciešams šāds atzinums. Papildus biju norādījusi, ka došos ar meitu pie citas skolas pedagoga, kuram ir liela darba pieredze, un noskaidrošu, vai tiešām manai meitai, iespējams, ir problēmas apgūt mācību procesu. Tā arī izdarīju, uz ko man tika norādīts, ka ar meitu ir viss pilnā kārtībā, vienkārši mācību procesa apguve katram bērnam atšķiras un par to, ka bērns nespēj apgūt mācību procesu, ir jāvērtē arī mācību priekšmeta skolotāja profesionālā pieeja pasniegt zināšanas.

Neapšaubu, ka katrs skolotājs savā mācību priekšmetā ir profesionālis, bet tas jau nenozīmē, ka skolotājs spēj pasniegt zināšanas skolēniem tā, lai spētu apgūt mācību procesu kvalitatīvi. Izglītības iestādes un skolotāju nostāja visvairāk ir tā, ka nepieciešams apgūt valstī noteikto mācību programmu, bet, kāda mācību kvalitāte un kādas zināšanas apgūst skolnieks, tas nevienam nerūp, galvenais plāns ir izpildīts.

Turklāt strādā tikai ar tiem skolēniem, kuri apgūst mācību procesu raitāk, savukārt tiem, kuriem ir mazliet jāpaskaidro mācību procesa apguve, nepievērš uzmanību. No šāda novērojuma var secināt, ka skolotājs nav ieinteresēts strādāt kvalitatīvi, bet tikai izpildīt valstī noteikto mācību procesa apguves programmu. Par to, ka skolēns neapgūst kvalitatīvi mācību programmu, vaino skolēnu, vecākus un visbeidzot norāda – ja nespēj apgūt mācību procesu, jādodas saņemt Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.

To, ka skolēniem ir pārslodze, esmu arī norādījusi klases audzinātājai, tātad bērnam mācību process sākas plkst. 8.00, bet beidzas 13.00. Līdz plkst. 15.00 dienas pagarinātā grupa, tad jādodas uz pulciņiem, kuri beidzas ap plkst. 19.00; mājās ierodas ap plkst. 20.00 tad mācās mājas darbus, tātad plkst. 22.00 dodas gulēt. Turklāt dienas pagarinātajā grupā labi ja daļu mājas darbu var izpildīt un tikai melnrakstā. Piekrītu, ka pulciņi nebūs katru dienu, bet tie ir trīs reizes nedēļā, respektīvi, trīs reizes nedēļā mans bērns dodas gulēt plkst. 22.00. Var jau pārskatīt pulciņu apmeklējumus, bet tad,

ja bērns neapmeklē kaut vienu pulciņu, skolotājiem rodas iespaids, ka bērns nav intelektuāli attīstījies, tādējādi tiek uzskatīts, ka bērnam nav citu interešu.

Turklāt uzskatu par absurdu, ka jau ar pirmo klasi ir jāapgūst angļu valoda, primāri bērnam pirmā klasē ir jāapgūst dzimtā valoda. Angļu valodu varēja piemērot kursu apguves līmenī pēc izvēles. Nepiekrītu sabiedrībā paustam viedoklim, ka bērni ļoti ātri apgūst valodas vai mācību procesu, tas ir izņēmuma kārtā. Visus nevar pielīdzināt pēc dažu izcilu bērnu sasniegumiem dažādos mācību procesos.

Matemātikā, dabas zinībās, latviešu valodas gramatikā 2.klases mācību procesa apguve atbilst 4.klases līmenim. Turklāt papildus latviešu valodas apguves procesam ir jālasa ārpusklases lasīšanas grāmatas, tad citreiz rodas pamatots jautājums – pa kuru laiku lai tas bērns lasa?

Vai pēc plkst. 22.00 vai vienīgajā brīvdienā sestdienā, jo svētdien taču jāmācās uz pirmdienu. Ir arī brīži, kad sestdienās vai svētdienās ir jāuzstājas kādā no pasākumiem, tad vispār bērnam nav brīvdienu.

Citreiz bērns ir tā noguris, ka, ieradies mājās, nespēj mācīties un nespēj uztvert mācības, kuras ir jāizpilda uz nākamo dienu. Tāpat skolās tiek praktizēts, ka uz visiem brīvlaikiem skolēnam ir pienākums lasīt grāmatas, mācīties matemātiku un citas mācības, kuras nav īsti padevušās mācību semestrī. No tā visa var secināt, ka vecākiem ir jāalgo privātskolotājs, lai brīvlaiku pavadītu apmācībās.

Savukārt neviens neuzskata, ka primāri arī skolas skolotājam ir jārūp skolēna mācību procesa apguvei un jāstrādā vairāk ar tiem, kuriem mācību procesa apguve nav raita. Tad kurā brīdī skolniekam pienākas brīvdienas, ja visa gada griezumā ir jāmācās?

Ja mana meita, 2.klases skolniece, ir sapratusi, ka mācību process ir pārslodze, tad nav skaidrs, kādēļ to nesaprot skolas pedagogi vai izglītības sistēmas radītāji. Ja visu laiku ir jāmācās pastiprinātā režīmā, vai tad radīsies kvalitāte? Turklāt kāda var būt mācību kvalitāte, ja bērns dodas atpūsties plkst. 22.00 un nākamajā rītā plkst. 8.00 skolā atsāk mācību procesu?

Tur arī rodas tā situācija, ka bērns fiziski nespēj vispār uztvert mācību procesu. Nav nepieciešams bērnam noteikt vai uzstādīt par mērķi vispārpieņemto sabiedrības normu: jo vairāk bērns noslogots, jo izcilāks un talantīgāks būs.

Nav pārliecības, ka kāds no pieaugušiem būtu spējīgs kvalitatīvi apgūt mācību vielu no plkst. 8.00 līdz 19.00 un dažas dienas līdz plkst. 22.00, kā arī katru dienu nēsāt līdzi pat 10 kg un smagāku skolas somu, tāpat darboties dažreiz bez brīvdienām, jo brīvdienās ir citi pienākumi – uzstāšanās vai kāds cits pasākums. Tātad diez vai pieaugušajam, strādājot šādā režīmā, būtu darba rezultātu ražīgums un zināšanu apguve kvalitatīvā formā.

Pilnībā piekrītu Zemgales vidusskolas direktora Vladimirs Skujas norādītajam: «Mācību programmas jāvienkāršo ne tikai dabas zinībās, bet arī citos mācību priekšmetos. Piemēram, latviešu valodas gramatika jāmāca tādā līmenī, lai cilvēks pareizi rakstītu un runātu, izsakot savu viedokli. Bet patlaban skolēni latviešu valodā apgūst daudz sarežģītākas lietas.» Es neesmu par to, ka nekas nav jādara. Es to galīgi neatbalstu. Bet to, ka bērniem ir nenormāli daudz jāmācās un ir pārslodzes, to gan es saku.»

Vai kāds no izglītības sistēmas radītājiem ir aizdomājies par nākamo paaudžu mācību kvalitāti vai vispār izprot, kas ir kvalitāte?

Šobrīd nav kvalitāte, bet ir tikai valstī noteiktā plāna izpilde, un galvenais ir radīt iespaidu, ka skolotāji ir pārslogoti un atalgojums ir par mazu. Varbūt nepieciešams ieviest skolotājiem algu sistēmu pēc audzēkņu zināšanu apguves kvalitātes, tad, iespējams, pievērsīsies mācību kvalitātei?

Esmu norādījusi klases audzinātājai, ka visus skolēnus nevar pielīdzināt pie valstī noteiktās mācību programmas apguves sistēmas, jo jāsaprot, ka visi nebūs topošie prezidenti, ministri, zinātnieki, profesori, ārsti, direktori, kāds arī būs tas noderīgais speciālists.

Tādējādi ir jāvērtē katrs skolēns atsevišķi un jācenšas izvirzīt priekšlikumus izglītības sistēmas izmaiņām, nevis tikai izvirzīt priekšlikumus algas palielinājumam. Pastiprinātā režīmā mācību procesa apguve nerada bērnos patiku doties uz skolu, bet vien ilgas, kad viss tas beigsies.

Tad kur radīsies motivācija turpināt apgūt mācību procesu, piemēram, augstākā izglītībā? Bieži vien praksē novērojams, ka jaunieši, beidzot 9.klasi, izvēlas neturpināt mācību procesu. Nebūs kvalitātes, nebūs speciālistu, nebūs motivācijas vispār jauniešiem apgūt specialitātes. Patiess prieks ir par to, ka vismaz viens no izglītības iestādes vadītājiem ir spējis saskatīt problēmu un paudis to publiski.»

Vairāk nekā 50 000 jauniešu Latvijā nestrādā, nemācās un neapgūst arodu

Vairāk nekā 50 000 Latvijas jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nestrādā, nemācās un neapgūst arodu, šādu informāciju apkopojuši iniciatīvas «Jauniešu garantija» aktīvisti.

Mazāk nekā puse no šiem jauniešiem saņem atbalstu darba meklēšanā. Galvenie šķēršļi, kas traucē šiem jauniešiem iekārtoties darbā, ir pieredzes trūkums un darba tirgum nepietiekams izglītības līmenis. Šīs problēmas ir kopīgas daudzām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Lai mazinātu jauniešu bezdarbu, ar Eiropas Komisijas atbalstu tiek īstenota programma «Jauniešu garantija», kas jauniešiem palīdz apgūt darba tirgum piemērotu profesiju un atrast darbu.

Projektā iesaistīta Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), vairāk nekā 40 profesionālās izglītības iestādes Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) vadībā un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) sadarbībā ar vietējām pašvaldībām visā Latvijā. JSPA šī gada vasarā plāno uzsākt jaunu programmu jauniešu prasmju attīstīšanai, sniedzot arī mentoru vai padomdevēju atbalstu.

Lai iepazīstinātu ar «Jauniešu garantijas» programmu, kuras īstenošanai Latvijā līdz 2020.gada beigām Eiropas Komisija, Latvijas valsts un privātie finansētāji atvēlējuši vairāk nekā 66 miljonus eiro, otrdien, 24.martā, plkst.9.30 Eiropas Savienības mājā notiks tam veltīta preses konference. Tajā piedalīsies Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā Inna Šteinbuka, labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), NVA direktore Inese Kalvāne un VIAA direktore Dita Traidās.

Programmas darbības laikā pie jauniešiem dosies arī personības, kuras jauniešus iedvesmo – TV raidījumu vadītājs Mārtiņš Kozlovskis, «Ghetto Games» vadītājs Raimonds Elbakjans, dziedātāja Liene Šomase un diriģents Ints Teterovskis. Viņi jauniešiem stāstīs par «Jauniešu garantijas» sniegtajām iespējām un mudinās tās izmantot.

58% jauniešu bezdarbnieku izglītības līmenis ir zemāks par vidējo

Vidēji 58% reģistrēto jauniešu bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 29 gadiem ir darba tirgum nepietiekams izglītības līmenis, proti, viņi nav ieguvuši vispārējo vidējo izglītību, teikts Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par Jauniešu garantijas īstenošanas progresu 2014.gadā.

Jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem šis rādītājs ir ievērojami lielāks un sasniedz 64%.

Kā skaidro LM, darba tirgum nepietiekams izglītības līmenis ir viens no galvenajiem iemesliem augstajam jauniešu bezdarba līmenim. «Eurostat» dati par 2013.gadu liecina, ka jauniešu bezdarbnieku ar vispārējo vidējo vai zemāko izglītības līmeni ir divreiz vairāk nekā jauniešu ar augstāko izglītību.

Savukārt jauniešiem-bezdarbniekiem, kas ir ieguvuši izglītību vai kvalifikāciju, bieži vien pietrūkst kvalitatīvas darba pieredzes, ko pieprasa darba tirgū, un nereti arī darba tirgū pieprasīto pamatprasmju – komunikācijas, datortehnoloģiju lietošanas un valodu prasmju.

Tāpat LM norāda, ka ne visiem jauniešiem ir iemaņas darba meklēšanā un ir pieejama informācija par darba tirgū pieprasītajām prasmēm, profesijām un vakancēm. Tā kā pamatskolā tiek iegūtas pārsvarā teorētiskās zināšanas, jauniešiem bieži nav skaidra priekšstata par darbu (darbu saprot pārsvarā tikai kā iespējamo ienākumu gūšanas avotu), darba attiecībām, darba tiesībām un darba tirgus attīstības tendencēm.

Reģistrētā bezdarba statistika liecina, ka, neskatoties uz to, ka par galveno kavēkli jauniešu integrēšanai darba tirgū tiek uzskatīts darba pieredzes trūkums, kopumā 55-70% no visiem Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētajiem jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem un no 25 līdz 29 gadiem bija ar iepriekšēju darba pieredzi, lai gan bieži mazāk kvalificētās profesijās. 2013.gada sākumā šis rādītājs veidoja 40%.

LM gan norāda, ka kopumā jauniešu situācija darba tirgū pēdējos gados uzlabojas – pieaug jauniešu nodarbinātības līmenis un mazinās bezdarbs, kas šī gada pirmajā ceturksnī veidoja 14,8%. Savukārt tādu jauniešu, kuri nemācās, nestrādā un nemeklē darbu, skaits vecumā no 15 līdz 24 gadiem Latvijā samazinās ik gadu vidēji par 16%.

Pērn reģistrētā bezdarbnieka statusu NVA saņēmis gandrīz 51 000 jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, bet darbā iekārtojās 22 500 jauniešu jeb 44% no visiem NVA reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem.

Kopumā 2014.gadā Jauniešu garantijas programmā tā saucamais kvalitatīvais atbalsts sniegts 6099 jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem.

Vienlaicīgi darba meklēšanas atbalsta pasākumos piedalījušies kopumā 31 903 jaunieši, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos – 6695 jaunieši, bet karjeras konsultācijas sniegtas 27 283 jauniešiem.

No visiem 2014.gadā Jauniešu garantijas programmā iesaistītajiem jauniešiem 23% bija ar pamatizglītību vai nepabeigtu pamatizglītību, 66% – ar vispārējo vidējo izglītību vai profesionālo izglītību un 10% – ar augstāko izglītību.

Kopumā 2605 jeb 43% no visiem atbalstu saņēmušajiem jauniešiem bija no lauku apvidiem.

LM atgādina, ka 2014.gada sākumā Latvijā tika uzsākta Jauniešu garantijas programmas īstenošana. Jauniešu garantijas mērķis ir veicināt nodarbinātībā, izglītībā un apmācībās neiesaistītu jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem iesaisti darba tirgū vai izglītībā.

Kopējais Jauniešu garantijas programmas finansējums 2014.-2018.gadā veido 63 398 803 eiro, tajā skaitā Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas finansējums – 29 010 639 eiro, Eiropas Sociālais fonda finansējums – 29 229 939 eiro, valsts budžeta līdzfinansējums – 4 014 652 eiro un privātais līdzfinansējums – 1 143 573 eiro.

Ar LM ziņojumu šodien tiks iepazīstināta valdība.

LM prezentē € 100 000 vērtu pētījumu par jauniešu bezdarbu; deputāts apšauba tā lietderību

Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē deputātiem prezentēja pētījumu par jauniešu, kuri nestrādā un nemācās, aktivizācijas iespējām, tomēr pētījuma secinājumi deputātos radīja šaubas par tā lietderību.

Pētījumu «Jauniešu sociālā politika» veidojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) no pērnā jūnija līdz šī gada maijam. Kā norādīja LM pārstāvji, tas izmaksājis 100 000 eiro. Finansējums nācis no Eiropas Sociālā fonda. Pētījuma gala ziņojums gan vēl ir tikai noslēguma stadijā.

Viens no pētījuma ekspertiem bijis no Vācijas, otrs – no Francijas, tomēr darba procesā piesaistīti arī Latvijas eksperti.

OECD pētījumā secināts, ka 46% no 83 200 jauniešiem, kuri nestrādā un nemācās, nemeklē arī darbu. Šie jaunieši nemeklē darbu ne ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) atbalstu, ne pašu spēkiem.

Lielākoties šie jaunieši nemēģina atrast darbu ģimenes apstākļu dēļ, veselības problēmu dēļ, viņi iegūst kādu neformālu apmācību, kā arī ir citi iemesli.

Tāpat pētījumā secināts, ka 70% no jauniešiem, kuri nemācās un nestrādā, izglītības līmenis ir augstāks par pamatizglītību, kā arī katrs ceturtais ir ar kādām veselības problēmām, tomēr ne invaliditāti. Pētījuma veicēji snieguši arī savus priekšlikumus politikas pilnveidošanai, stāstīja LM pārstāvji.

Pētījuma autori ieteikuši pilnveidot un attīstīt karjeras atbalsta sistēmu izglītības iestādē, kā arī pilnveidot informācijas apmaiņu starp skolām, pašvaldībām un NVA.

Pētījuma autori, runājot par profesionālo izglītību, iesaka darba vidē balstītu apmācību tālāku attīstīšanu, veicinot darba devēju iesaisti kvalitatīvu piedāvājumu nodrošināšanā.

«Jauniešu garantijas» projektam OECD eksperti ieteikuši stiprināt karjeras pakalpojumus, mazināt noslodzi individuālajam darbam ar jauniešiem, lai katram jaunietim varētu pievērst lielāku uzmanību, kā arī paplašināt programmu «Darbnīcas jauniešiem».

Savukārt, lai sasniegtu jauniešus, kuri nemācās un nestrādā, autori aicina uzlabot tīklu starp interešu izglītības centriem ar sociālajiem, veselības un nodarbinātības pakalpojumu sniedzējiem, kā arī mazināt noslodzi NVA speciālistiem un pašvaldību darbiniekiem individuālajam darbam ar «grūtajiem» jauniešiem.

Balstoties uz pētījumā secināto, LM plāno šī gada vasarā papildināt «Jauniešu garantijas» programmu ar vēl vienu projektu, kas būtu domāts neaktīvajiem jauniešiem. Šajā projektā plānots iesaistīt 5262 jauniešus.

Tomēr, kā norādīja deputāts Andris Bērziņš (ZZS), 100 000 eiro vienam pētījumam ir ļoti daudz, un šāds pētījums ir «dārgs prieks». Viņš sacīja, ka LM jau iepriekš ir prezentējusi līdzīgus secinājumus, kuri radīti, neveicot tik dārgu pētījumu. Tāpat Bērziņš pauda viedokli, ka šādam pētījumam pietiktu arī ar 20 000 eiro.

Kā deputātiem stāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji, viņi ir priecīgi, ka pētījumā secināts, ka neaktīvo jauniešu motivēšanai jāattīsta jauniešu interešu centri, jo mehānisms «jaunietis-jaunietim» ir visefektīvākais.

Aija Barča (ZZS) gan norādīja, ka visiem jau sen ir zināms, ka pastāv jauniešu interešu centri. Viņa vēlējās noskaidrot, kā tieši neaktīvi jaunieši tiks meklēti. Kā informēja IZM pārstāvji, pašvaldības ir apzinājušas neaktīvos jauniešus. Pēc tam jaunietim individuāli tiek izstrādāta 2-9 mēnešus ilga programma ar dažādām aktivitātēm, lai celtu viņu motivāciju.

Barča gan vēlējās uzzināt, kā pašvaldība iegūs informāciju par šiem neaktīvajiem jauniešiem, ja viņi nekur nemācās, nestrādā un caur NVA nemeklē darbu. Kā atbildot skaidroja IZM, katrai pašvaldībai ir savi sadarbības mehānismi, tostarp informācija iegūstama no sociālajiem dienestiem, kā arī tiesībsargājošajām iestādēm.

Bērziņš vēlreiz uzsvēra, ka pētījumā secinātais jau sen esot zināms. Deputāti solīja, ka pie šī jautājuma un galīgajiem pētījuma secinājumiem atgriezīsies novembrī. Bērziņš vēl beigās piebilda, ka pētījumu veic tad, kad kaut kas nav skaidrs un nav zināms, ko darīt.

Pēdējos 20 gados jauniešu skaits Latvijā būtiski samazinājies

Pēdējos 20 gados jauniešu skaits Latvijā ir būtiski samazinājies un samazinājies arī viņu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū, teikts izdevumā «Jaunieši Latvijā 2008-2013: aktivitāte, mobilitāte, līdzdalība».

Ja iedzīvotāju skaits Latvijā kopumā laika periodā no 1990.gada līdz 2013.gadam samazinājies par 22%, tad jauniešu skaits samazinājies ievērojami būtiskāk – par 36%. Tādējādi patlaban Latvijā ir aptuveni par 170 000 jauniešu mazāk. Savukārt, salīdzinot ar 2003.gadu, Latvijā ir aptuveni par 140 000 jauniešu mazāk. Tādēļ secināts, ka pēdējo 5-10 gadu laikā valstī ir novērots īpaši izteikts jauniešu skaita kritums.

Latvijā par jaunieti uzskata personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem, un 2013.gadā valstī dzīvo 308 435 jaunieši, no kuriem 51% ir vīrieši, bet 49% – sievietes.

Samazinājies arī jauniešu īpatsvars attiecībā pret Latvijas iedzīvotāju kopskaitu. 2003.-2006.gadā 20% Latvijas iedzīvotāju bija vecumā no 13 līdz 25 gadiem, bet 2013.gadā jauniešu īpatsvars sarucis līdz 15%, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 20 gadu laikā.

Atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes izdevumu «Bērni Latvijā», norādīts, ka arī bērnu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). 2012.gadā no visiem Latvijas iedzīvotājiem 14,3% bija bērni vecumā līdz 14 gadiem. ES valstu vidējais rādītājs bija 15,6%. Vēl mazāk bērnu bija Vācijā un Bulgārijā -13%, un Itālijā – 14%. Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs bija attiecīgi 15,5% un 14,9%, savukārt augstākais rādītājs bija Īrijā – 21,6%.

Izdevumā minēts, ka visvairāk – 85 092 jeb 28% no visiem Latvijā dzīvojošajiem jauniešiem ir galvaspilsētas iedzīvotāji, bet Pierīgā dzīvo18% jauniešu. Salīdzinot reģionos dzīvojošo jauniešu skaitu, vislielākais tas ir Latgalē – 45 624 jeb 15%, bet mazākais – Vidzemē – 36 225 jeb 12%.

Tāpat tiek atzīmēts, ka pēdējos trīs gados Rīgā novērojams lielākais jauniešu skaita samazinājums – 15 628 jeb 16%, kamēr pārējos reģionos jauniešu skaits samazinājies par aptuveni 8%.

Ņemot vērā pēdējo 15 gadu dzimstības rādītāju tendences – dzimstības pieaugumu līdz 2008.gadam, bet samazinājumu vēlākajos gados -, Latvijā esot sagaidāms neliels jauniešu skaita pieaugums laika periodā starp 2020. un 2030.gadu, bet pēc tam jauniešu skaits atkal samazināšoties.

Kā norādīts Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam, turpinoties depopulācijai Latvijā, pēc 2020.gada gados vecu iedzīvotāju būs vairāk nekā jauniešu līdz 18 gadu vecumam. Tādējādi sāks sarukt darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits, vislielāko darbspējas vecuma iedzīvotāju samazinājumu paredzot laika posmā starp 2015. un 2025.gadu un tālākā perspektīvā pēc 2040.gada. Savukārt bērnu un jauniešu īpatsvars, visdrīzāk, būtiski nemainīsies, jo samazināsies arī kopējais Latvijas iedzīvotāju skaits, norādīts izdevumā.

Kā ziņots, šogad aprit pieci gadi, kopš tika pieņemts Jaunatnes likums un izstrādātas Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam. Lai vērtētu jaunatnes politikas īstenošanas sekmīgumu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ik gadu veic jaunatnes politikas īstenošanas monitoringa aptaujas, kā arī ir veikusi vairākus tematiskus jauniešu pētījumus.

Šo un vēl citu jaunatnes pētījumu dati tagad apkopoti izdevumā «Jaunieši Latvijā 2008-2013: aktivitāte, mobilitāte, līdzdalība», kas ļauj vērtēt pēdējo piecu gadu laikā jauniešu mērķa grupā notikušās izmaiņas astoņu Eiropas Savienības Jaunatnes stratēģijā definēto darbības jomu aspektā – līdzdalība, jaunrade un kultūra, sociālā iekļaušana, izglītība un apmācība, jaunatne un pasaule, brīvprātīgais darbs, nodarbinātība un uzņēmējdarbība, veselība un labklājība.

IZM izdevumā apkopotie jaunatnes pētījumu nozīmīgākie secinājumi sniedz iespēju gan novērtēt līdz šim sasniegto, gan noteikt tuvākās nākotnes aktualitātes jaunatnes politikas un darba ar jaunatni īstenošanā.

Jauniešu garantija aptvers visus jauniešus vecumā no 15 -24 gadiem, ja tie nemācās vai nestrādā

Jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kuriem nepieciešams atbalsts, lai iekļautos darba tirgū, plānots, ka to varēs saņemt nodarbinātības, apmācību vai izglītības pasākumu veidā.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) izstrādātie priekšlikumi iniciatīvas «Jauniešu garantija» ieviešanai.

Ministrijā informē, ka jaunieši, kuri garantijas pasākumu uzsākšanas brīdī, kas plānots 2014.gada sākumā,  nemācīsies vai nestrādās, varēs pieteikties reģistrējoties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki vai mācību iestādē, kas sniedz iespēju piedalīties 1 – 1,5 gadus ilgās profesionālās izglītības programmās jaunas profesijas apguvei.

Plānots, ka garantija paredzēs iespēju ne vēlāk kā pēc četriem mēnešiem kopš mācību pārtraukšanas vai bezdarbnieka statusa iegūšanas, saņemt triju veidu atbalstu savu pozīciju nostiprināšanai darba tirgū, proti, darbu, apmācību piedāvājumu vai praktisku apmācību darbavietā.

Visiem jauniešiem NVA piedāvās atbalstu darba meklēšanā un pamatkompetenču apgūšanā, karjeras konsultācijas, kā arī atbilstoši profilēšanas rezultātiem ļaus iesaistīties atbilstošākajā pasākumā. Jaunieši varēs piedalīties gan īstermiņa apmācību programmās, kuras administrē NVA, gan 1 – 1,5 gadus ilgās profesionālās izglītības programmās jaunas profesijas apguvei, kuru administrēšanu nodrošina Valsts izglītības attīstības aģentūra valsts profesionālās izglītības iestādēs.

Tāpat būs iespējams gūt praktiskas iemaņas pasākumā «Pirmā darba pieredze jaunietim», «Brīvprātīgais darbs» un izmantot citus NVA pakalpojumus. Uzņēmīgākajiem jauniešiem piedāvās atbalstu pašnodarbinātības vai komercdarbības uzsākšanai.

Tie  jaunieši, kuri nestrādā vai nemācās un šobrīd nav reģistrējušies NVA, «Jauniešu garantijas» ietvaros tiek aicināti to darīt, jo NVA jau šobrīd  piedāvā informatīvo atbalstu īsās motivācijas un apmācības programmās, kā arī plānots no 2014.gada papildus piesaistīt mentorus, psihologus, sociālos darbiniekus, vienaudžus – izglītotājus, informē ministrijā.

Šīs aktivitātes, lai iesaistītu neaktīvos jauniešus, plānots realizēt reģionos sadarbībā ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas jaunatnes, izglītības, nodarbinātības un sociālajā jomā.

Izstrādājot priekšlikumus, LM ir ņēmusi vērā Eiropas Komisijas (EK) ieteikumu veicināt atbalsta pasākumus ar mērķi sekmēt integrāciju darba tirgū, pilnveidojot jauniešu zināšanas, atbalstot sociālās atstumtības riskam vairāk pakļautos.

Tāpat ir plānots, ka sekmīgai «Jauniešu garantijas» īstenošanai būs vajadzīga plaša informācijas apmaiņa un partnerību organizēšana, iesaistot jauniešu organizācijas, pašvaldības, darba devējus u.c.

Tuvāko nedēļu laikā Latvija aicinās EK speciālistus apmeklēt Latviju, lai detalizētāk iepazīstinātu ar iecerētajiem pasākumiem jauniešu bezdarba mazināšanai Latvijā un noskaidrotu no EK atsevišķus Latvijai aktuālos jautājumus par jauniešu garantijas mehānisma praktisko piemērošanu.

«Jauniešu garantija» darbosies laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam un tās mērķis ir sniegt atbalstu jauniešiem no 15 – 24 gadiem, lai mazinātu jauniešu bezdarbu un uzlabotu konkurētspēju darba tirgū.

Ministrijā skaidro, ka Latvijai pieejamais finansējums vēl nav precīzi zināms, jo atkarīgs no gala nolēmumiem ES līmenī, tomēr indikatīvi tie varētu būt aptuveni 59 miljoni eiro, no kuriem pieci miljoni eiro būs Latvijas līdzfinansējums.

Gandrīz par 18% sarucis jauniešu bezdarbnieku skaits

Pērn bija 7880 jauniešu bezdarbnieku vecumā līdz 24 gadiem. Šogad to skaits sarucis par 1409 jeb 17,8%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Šā gada vasarā plāno nodarbināt 3500 skolēnu vecumā no 15 līdz 20 gadiem, ko līdzfinansēs valsts. NVA arī ziņo, ka sarucis kopējais bezdarbnieku skaits Latvijā par 1,4 procentpunktiem.

Lielākais jauniešu bezdarbnieku skaits sadalījumā pa profesijām pēc pēdējās nodarbošanās: palīgstrādnieks, pārdevējs konsultants, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, viesmīlis, būvstrādnieks, pavārs. Tomēr vidējais bezdarba ilgums šā gada marta beigās jauniešiem bezdarbniekiem – ap 4 mēnešiem.

Bezdarbniekus uzraugošā iestāde uzskata par pozitīvu, ka 66% no jauniešiem bezdarbniekiem atrod darbu sešu mēnešu laikā, kas it kā esot ātri. Un jaunieši reti kļūst par ilgstošiem bezdarbniekiem.

Pozitīvā tendence: šā gada pirmajos trīs mēnešos darbā iekārtojās 2375 NVA reģistrētie jaunieši bezdarbnieki.

Atgādinām, ka ar iniciatīvu «Jauniešu garantija», kas paredz jaunatnes bezdarba problēmu pārvarēšanu, klajā nāca Eiropas Komisija. Jauniešu garantijas programmu Latvijā kopš 2014.gada sākuma īsteno Labklājības ministrija (LM), NVA, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), sadarbojoties ar mācību iestādēm, pašvaldībām, sociālajiem dienestiem, jaunatnes organizācijām un darba devējiem.

Svarīgi: lai gan statistikā kā jaunieši bezdarbnieki tiek uzskaitīti bezdarbnieki 15 – 24 gadu vecumā, Jauniešu garantijas programmā var piedalīties jaunie cilvēki 15 – 29 gadu vecumā, iesaistoties nodarbinātībā, apmācībā vai izglītības ieguvē.

NVA viedoklis par pilngadīgo jauniešu nodarbinātību Latvijā

«Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar darba devējiem arī šovasar no jūnija sākuma līdz augusta beigām īstenos skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu, kurā varēs piedalīties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kas mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs (šo pasākumu finansē valsts, un tas nav Jauniešu garantijas programmas ietvaros),» vēsta NVA sabiedrisko attiecību nodaļa.

Šobrīd jau 220 darba devēji NVA filiālēs pieteikuši 2576 darba vietas skolēniem darbam vasaras mēnešos. Skolēnu darbam jūnijā pieteiktas 827 darba vietas, jūlijā – 958 un augustā 791 darba vieta. Skolēni darbam vasarā varēs pieteikties no šā gada 8. maija ar interneta starpniecību NVA interneta vietnē. NVA plāno šogad piesaistīt vasaras darbiem 3500 skolēnu.

Pasākuma mērķis – veicināt skolēnu nodarbinātību vasaras brīvlaikā valsts līdzfinansētās darba vietās, nodrošinot viņiem iespēju iegūt darba prasmes, iemaņas un darba pieredzi.

Bet Eiropas Komisijas iniciētās programmas «Jauniešu garantija» ietvaros NVA jauniešiem piedāvā pasākumu «Darbnīcas jauniešiem», kas jauniešiem sniedz iespēju izglītības iestādē iepazīt trīs profesionālās izglītības programmas un katrā izglītības programmā iesaistīties trīs nedēļas, lai iepazītos ar to specifiku un gūtu pirmo pieredzi, kas jaunietim bezdarbniekam ļautu izvēlēties izglītības un profesionālās darbības jomu.

Šā gada aprīļa sākumā NVA bija reģistrēti 7724 jaunieši bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Kādi ir iemesli tik lielam jauniešu bezdarbnieku skaitam?

  • Zems izglītības līmenis.
  • Nav iegūta profesionālā kvalifikācija: lielākajai daļai jauniešu bezdarbnieku nav profesijas (specialitātes).
  • Trūkst darba pieredzes vai darba pieredze ir mazāk kvalificētās profesijās: palīgstrādnieks, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs utt.
  • Kvalitatīvi nepārzina darba tiesisko attiecību aspektus – augstāks risks nedeklarētajai nodarbinātībai.
  • Darba devēju prasībām neatbilstošs profesionālo kompetenču līmenis.
  • Nereti jauniešiem ir arī ļoti augstas ambīcijas attiecībā uz darba piedāvājumu un atalgojumu.

Ņemot vērā jauniešus bezdarbniekus vecumā no 18 līdz 24 gadiem, 31% no tiem ir vidējā, bet 28,6% pamatizglītība.

NVA jauniešiem palīdz iekļauties mūsdienu darba tirgū, piedāvājot darba tirgus vajadzībām atbilstošu prasmju un iemaņu attīstīšanas iespējas, kā arī praktiskas darba pieredzes iegūšanu pie darba devējiem. Sadarbības ar NVA laikā jaunietim tiek nodrošināta pastāvīga karjeras vadība – karjeras konsultants, kurš, izmantojot dažādas metodes, profilēšanas rezultātus, individuālās un grupu konsultācijas, konkrētam jaunietim nosaka nepieciešamo atbalsta pasākumu grozu.