Problēmas izglītības sistēmā rada darbaspēka trūkumu svarīgā nozarē

Informācijas komunikāciju tehnoloģiju nozare (IKT) ir viena no nozarēm, kas veido būtisku eksporta daļu, taču tajā ir  ievērojams darbaspēka trūkums. Kā portālam «Apollo» prognozē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa, pieprasījums pēc IKT speciālistiem arī turpmāk saglabāsies augstā līmenī, tādēļ ir jānovērš trūkumus izglītības sistēmā.

Bāliņa norāda, ka Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes liecina, ka, ja netiks realizēti kādi mērķtiecīgi papildu pasākumi, tad līdz 2020.gadam darba tirgū Latvijā trūks vairāk nekā 4200 IKT jomas darbinieku.

Runājot par galvenajām problēmām, kādēļ ir izveidojusies šāda situācija nozarē, tiek uzsvērts, ka iemesli ir meklējami izglītībā. Viena no problēmām ir nepietiekoša uzmanības pievēršana eksaktajiem mācību priekšmetiem pamata un vidējā izglītībā, kas ietekmē studijas augstākās izglītības iestādēs.

«Daļa jauniešu nav gatavi studijām IKT jomā – faktiski 30-35% jauno IKT studentu mācības pārtrauc jau pirmajā gadā. Tas liecina par to, ka nepieciešams ielikt zināšanu pamatus jau pamatskolā, nodrošinot katram vecuma posmam piemērotu mācību programmu gan datorikā, gan matemātikā, kā arī citos eksaktajos -priekšmetos, tai skaitā veicinot algoritmisko domāšanu,» saka Bāliņa.

Tāpat satraucoša tendence ir centralizētā matemātikas eksāmena rezultāti – katru gadu tikai aptuveni 25% skolēnu eksāmenu nokārto ar novērtējumu, kas ir virs 60%. Kā saka Bāliņa, «tas ir satraucoši, jo speciālistu trūkums mazina Latvijas konkurētspēju un reālas izaugsmes iespējas nozarēs ar augstu pievienoto vērtību.»

Kā viens no risinājumiem IKT speciālistu trūkuma mazināšanai un kopējai izglītības līmeņa stiprināšanai ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Valsts izglītības un satura centra (VISC) un LIKTA veidotā iniciatīva – no nākamā gada skolās realizēt pilotprojektu, kas ļaus skolēniem apgūt mācību priekšmetu «Datorika».

«Šī mācību priekšmeta apgūšana jau no pamatskolas pirmajām klasēm noteikti uzlabos jauniešu IKT prasmes un radīs labvēlīgus priekšnosacījumus, lai nākotnē palielinātu Latvijas kopējo konkurētspēju globālajā tirgū, vienlaikus risinot arī darbaspēka deficītu,» stāsta Bāliņa.

Šobrīd atsevišķos Latvijas IKT uzņēmumos strādā speciālisti no citām valstīm, taču visbiežāk viņi paši izrāda interesi un piesakās uz vakancēm Latvijas uzņēmumos, taču tā šobrīd nav plaši izplatīta prakse.

Viens no darbaspēka problēmas risinājumiem, ko aktīvi praktizē nozares uzņēmumi, ir mērķtiecīga jauniešu piesaistīšana un viņu apmācība savā iekšējā struktūrā – uzņēmumi aktīvi sadarbojas ar skolām un augstskolām, piesaistot jaunus darbiniekus un palīdzot veidot viņiem karjeru.

«Mēs ceram uz aktīvu IZM, VISC un valdības rīcību izglītības stiprināšanā, lai stimulētu jaunu profesionāļu sagatavošanu nozarē, ņemot vērā to, ka IKT nozare ļoti strauji attīstās, līdz ar to pieaugot arī cilvēkresursu pieprasījumam . Vienlaikus jāatzīmē, ka arī Latvijas kvalificētos speciālistus mēdz pārvilināt ārvalstu uzņēmumi, jo šo speciālistu deficīts vērojams visā Eiropā. Pēc Eiropas Savienības prognozēm Eiropā 2015.gadā sagaidāms 700 – 900 tūkstoši IKT profesionāļu trūkums,» saka Bāliņa.

Arī uzņēmumā «Lattelecom» norāda, ka IKT nozarē darbaspēka trūkumu veicina tieši izglītības sistēma. «Lattelecom» personālvadības direktore Ingrīda Rone saka, ir cerības, ka tiks īstenota iecere no 2016.gada skolās ieviest centralizēto eksāmenu fizikā un ķīmijā.

«Izglītības sistēma ne visās jomās spēj nodrošināt atbilstošus speciālistus, līdz ar to pārkvalifikāciju veic darba devējs. Turklāt, ne vienmēr augstskolu absolventi pirmās darba gaitas uzsāk izvēlētajā specialitātē. Piemēram, jaunietis studē jurisprudenci, bet strādāt sāk zvanu centrā, veikalā vai par asistentu. Sākuma periodā mums jāiegulda viņa apmācībā, kas prasa ievērojamu laiku no mūsu speciālistiem un vadītājiem. Šīm darba devēja izmaksām, kas rodas, jauniešiem mācot darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas, varētu piesaistīt valsts finansējumu. Tāpat arī praktikantu nodarbināšana prasa mūsu speciālistu laiku, un būtu vērts padomāt par valsts līdzfinansējumu šiem izdevumiem vai atvieglotu nodokļu režīmu,» stāsta Rone.

Vēl viens būtisks jautājums ir esošo speciālistu kvalifikācijas celšana vai pārkvalifikācija. Šobrīd par speciālo augstāko izglītību papildu apmaksātajiem izdevumiem darba devējam ir jāpiemaksā 81% nodokļos. Savukārt, apmaksājot, piemēram, 100 eiro par vienas dienas semināru, papildus nodokļi nav jāmaksā.

«Kopā ar uzņēmēju organizācijām esam sagatavojuši priekšlikumu Ekonomikas ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai par papildu darba spēka nodokļu nepiemērošanu izglītības iegūšanai. Ieviešot šos priekšlikumus situācija ar vakantajām darba vietām varētu uzlaboties,» saka Rone.

Runājot par ārvalstu speciālistu piesaisti, Rone saka, ka tas nav ilgtermiņa risinājums – Latvijā ir pietiekams potenciāls, taču ir nepieciešams aktīvs un sistemātisks darbs izglītības sistēmas pilnveidošanā.

Portāls «Apollo» iepriekš jau vēstīja par nozarēm, kurās steidzami nepieciešams darba spēks. Pēc Nodarbinātības Valsts aģentūras datiem, vislielākais darbaspēka trūkums ir IKT, kā arī loģistikas nozarēs.