Pēdējos 20 gados jauniešu skaits Latvijā būtiski samazinājies

Pēdējos 20 gados jauniešu skaits Latvijā ir būtiski samazinājies un samazinājies arī viņu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū, teikts izdevumā «Jaunieši Latvijā 2008-2013: aktivitāte, mobilitāte, līdzdalība».

Ja iedzīvotāju skaits Latvijā kopumā laika periodā no 1990.gada līdz 2013.gadam samazinājies par 22%, tad jauniešu skaits samazinājies ievērojami būtiskāk – par 36%. Tādējādi patlaban Latvijā ir aptuveni par 170 000 jauniešu mazāk. Savukārt, salīdzinot ar 2003.gadu, Latvijā ir aptuveni par 140 000 jauniešu mazāk. Tādēļ secināts, ka pēdējo 5-10 gadu laikā valstī ir novērots īpaši izteikts jauniešu skaita kritums.

Latvijā par jaunieti uzskata personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem, un 2013.gadā valstī dzīvo 308 435 jaunieši, no kuriem 51% ir vīrieši, bet 49% – sievietes.

Samazinājies arī jauniešu īpatsvars attiecībā pret Latvijas iedzīvotāju kopskaitu. 2003.-2006.gadā 20% Latvijas iedzīvotāju bija vecumā no 13 līdz 25 gadiem, bet 2013.gadā jauniešu īpatsvars sarucis līdz 15%, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 20 gadu laikā.

Atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes izdevumu «Bērni Latvijā», norādīts, ka arī bērnu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). 2012.gadā no visiem Latvijas iedzīvotājiem 14,3% bija bērni vecumā līdz 14 gadiem. ES valstu vidējais rādītājs bija 15,6%. Vēl mazāk bērnu bija Vācijā un Bulgārijā -13%, un Itālijā – 14%. Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs bija attiecīgi 15,5% un 14,9%, savukārt augstākais rādītājs bija Īrijā – 21,6%.

Izdevumā minēts, ka visvairāk – 85 092 jeb 28% no visiem Latvijā dzīvojošajiem jauniešiem ir galvaspilsētas iedzīvotāji, bet Pierīgā dzīvo18% jauniešu. Salīdzinot reģionos dzīvojošo jauniešu skaitu, vislielākais tas ir Latgalē – 45 624 jeb 15%, bet mazākais – Vidzemē – 36 225 jeb 12%.

Tāpat tiek atzīmēts, ka pēdējos trīs gados Rīgā novērojams lielākais jauniešu skaita samazinājums – 15 628 jeb 16%, kamēr pārējos reģionos jauniešu skaits samazinājies par aptuveni 8%.

Ņemot vērā pēdējo 15 gadu dzimstības rādītāju tendences – dzimstības pieaugumu līdz 2008.gadam, bet samazinājumu vēlākajos gados -, Latvijā esot sagaidāms neliels jauniešu skaita pieaugums laika periodā starp 2020. un 2030.gadu, bet pēc tam jauniešu skaits atkal samazināšoties.

Kā norādīts Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam, turpinoties depopulācijai Latvijā, pēc 2020.gada gados vecu iedzīvotāju būs vairāk nekā jauniešu līdz 18 gadu vecumam. Tādējādi sāks sarukt darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits, vislielāko darbspējas vecuma iedzīvotāju samazinājumu paredzot laika posmā starp 2015. un 2025.gadu un tālākā perspektīvā pēc 2040.gada. Savukārt bērnu un jauniešu īpatsvars, visdrīzāk, būtiski nemainīsies, jo samazināsies arī kopējais Latvijas iedzīvotāju skaits, norādīts izdevumā.

Kā ziņots, šogad aprit pieci gadi, kopš tika pieņemts Jaunatnes likums un izstrādātas Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam. Lai vērtētu jaunatnes politikas īstenošanas sekmīgumu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ik gadu veic jaunatnes politikas īstenošanas monitoringa aptaujas, kā arī ir veikusi vairākus tematiskus jauniešu pētījumus.

Šo un vēl citu jaunatnes pētījumu dati tagad apkopoti izdevumā «Jaunieši Latvijā 2008-2013: aktivitāte, mobilitāte, līdzdalība», kas ļauj vērtēt pēdējo piecu gadu laikā jauniešu mērķa grupā notikušās izmaiņas astoņu Eiropas Savienības Jaunatnes stratēģijā definēto darbības jomu aspektā – līdzdalība, jaunrade un kultūra, sociālā iekļaušana, izglītība un apmācība, jaunatne un pasaule, brīvprātīgais darbs, nodarbinātība un uzņēmējdarbība, veselība un labklājība.

IZM izdevumā apkopotie jaunatnes pētījumu nozīmīgākie secinājumi sniedz iespēju gan novērtēt līdz šim sasniegto, gan noteikt tuvākās nākotnes aktualitātes jaunatnes politikas un darba ar jaunatni īstenošanā.