LM prezentē € 100 000 vērtu pētījumu par jauniešu bezdarbu; deputāts apšauba tā lietderību

Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē deputātiem prezentēja pētījumu par jauniešu, kuri nestrādā un nemācās, aktivizācijas iespējām, tomēr pētījuma secinājumi deputātos radīja šaubas par tā lietderību.

Pētījumu «Jauniešu sociālā politika» veidojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) no pērnā jūnija līdz šī gada maijam. Kā norādīja LM pārstāvji, tas izmaksājis 100 000 eiro. Finansējums nācis no Eiropas Sociālā fonda. Pētījuma gala ziņojums gan vēl ir tikai noslēguma stadijā.

Viens no pētījuma ekspertiem bijis no Vācijas, otrs – no Francijas, tomēr darba procesā piesaistīti arī Latvijas eksperti.

OECD pētījumā secināts, ka 46% no 83 200 jauniešiem, kuri nestrādā un nemācās, nemeklē arī darbu. Šie jaunieši nemeklē darbu ne ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) atbalstu, ne pašu spēkiem.

Lielākoties šie jaunieši nemēģina atrast darbu ģimenes apstākļu dēļ, veselības problēmu dēļ, viņi iegūst kādu neformālu apmācību, kā arī ir citi iemesli.

Tāpat pētījumā secināts, ka 70% no jauniešiem, kuri nemācās un nestrādā, izglītības līmenis ir augstāks par pamatizglītību, kā arī katrs ceturtais ir ar kādām veselības problēmām, tomēr ne invaliditāti. Pētījuma veicēji snieguši arī savus priekšlikumus politikas pilnveidošanai, stāstīja LM pārstāvji.

Pētījuma autori ieteikuši pilnveidot un attīstīt karjeras atbalsta sistēmu izglītības iestādē, kā arī pilnveidot informācijas apmaiņu starp skolām, pašvaldībām un NVA.

Pētījuma autori, runājot par profesionālo izglītību, iesaka darba vidē balstītu apmācību tālāku attīstīšanu, veicinot darba devēju iesaisti kvalitatīvu piedāvājumu nodrošināšanā.

«Jauniešu garantijas» projektam OECD eksperti ieteikuši stiprināt karjeras pakalpojumus, mazināt noslodzi individuālajam darbam ar jauniešiem, lai katram jaunietim varētu pievērst lielāku uzmanību, kā arī paplašināt programmu «Darbnīcas jauniešiem».

Savukārt, lai sasniegtu jauniešus, kuri nemācās un nestrādā, autori aicina uzlabot tīklu starp interešu izglītības centriem ar sociālajiem, veselības un nodarbinātības pakalpojumu sniedzējiem, kā arī mazināt noslodzi NVA speciālistiem un pašvaldību darbiniekiem individuālajam darbam ar «grūtajiem» jauniešiem.

Balstoties uz pētījumā secināto, LM plāno šī gada vasarā papildināt «Jauniešu garantijas» programmu ar vēl vienu projektu, kas būtu domāts neaktīvajiem jauniešiem. Šajā projektā plānots iesaistīt 5262 jauniešus.

Tomēr, kā norādīja deputāts Andris Bērziņš (ZZS), 100 000 eiro vienam pētījumam ir ļoti daudz, un šāds pētījums ir «dārgs prieks». Viņš sacīja, ka LM jau iepriekš ir prezentējusi līdzīgus secinājumus, kuri radīti, neveicot tik dārgu pētījumu. Tāpat Bērziņš pauda viedokli, ka šādam pētījumam pietiktu arī ar 20 000 eiro.

Kā deputātiem stāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji, viņi ir priecīgi, ka pētījumā secināts, ka neaktīvo jauniešu motivēšanai jāattīsta jauniešu interešu centri, jo mehānisms «jaunietis-jaunietim» ir visefektīvākais.

Aija Barča (ZZS) gan norādīja, ka visiem jau sen ir zināms, ka pastāv jauniešu interešu centri. Viņa vēlējās noskaidrot, kā tieši neaktīvi jaunieši tiks meklēti. Kā informēja IZM pārstāvji, pašvaldības ir apzinājušas neaktīvos jauniešus. Pēc tam jaunietim individuāli tiek izstrādāta 2-9 mēnešus ilga programma ar dažādām aktivitātēm, lai celtu viņu motivāciju.

Barča gan vēlējās uzzināt, kā pašvaldība iegūs informāciju par šiem neaktīvajiem jauniešiem, ja viņi nekur nemācās, nestrādā un caur NVA nemeklē darbu. Kā atbildot skaidroja IZM, katrai pašvaldībai ir savi sadarbības mehānismi, tostarp informācija iegūstama no sociālajiem dienestiem, kā arī tiesībsargājošajām iestādēm.

Bērziņš vēlreiz uzsvēra, ka pētījumā secinātais jau sen esot zināms. Deputāti solīja, ka pie šī jautājuma un galīgajiem pētījuma secinājumiem atgriezīsies novembrī. Bērziņš vēl beigās piebilda, ka pētījumu veic tad, kad kaut kas nav skaidrs un nav zināms, ko darīt.