Jauniešu bezdarbs Latvijā ir bīstams rādītājs – 25%

Nav pieredzes – nav darba. Nereti šis ir kā apburtais loks, kas jauniešiem neļauj gūt savus pirmos patstāvīgos ienākumus. Darba devēji nevēlas ieguldīt laiku un resursus bez garantijas, ka tie atmaksāsies. Situāciju varētu mainīt nauda, kuru nākamajos sešos gados Eiropas Savienība plāno ieguldīt nodarbinātības stimulēšanai. Latvijā tie varētu būt ap sešdesmit miljoniem eiro.

Visbiežāk izmantotais valsts ekonomiskās veselības radītājs ir bezdarbs. Mazāk izmantots, taču ne mazāk svarīgs elements ir jauniešu bezdarbs. Šajā grupā ietilpst 15-25 gadus veci iedzīvotāji.

Ir pierādījies – jo vēlāk jaunietis sāk strādāt, kaut vai pelnot kabatas naudai, jo grūtāk viņam ir iekļauties reālajā darba tirgū.

Vidēji bez darba ir katrs trešais jaunietis

Eiropas Savienības topa antilīderes ir Grieķija, Spānija, Portugāle. Taču arī Latvijā situācija nav spīdoša. Vidēji bez darba ir trešdaļa jauniešu. Nereti tādēļ, ka viņiem nav pieredzes. Bet

pieredzes nav, jo darba devējiem nav laika vai līdzekļu, lai viņus apmācītu.

«Mēs vēlamies, lai šī prasība darba devējiem būtu kā pienākums, pieņemt jaunus cilvēkus darbā, vismaz lai tie gūtu izpratni. Vācijā un Austrijā jauniešu nodarbinātība ir ļoti labā līmenī. Tas panākts, jo starp nevalstiskajām organizācijām un darba devējiem ir laba sadarbība. Mēs vēlamies, šo modeli ieviest visā Eiropas Savienībā,» par plāniem runā Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejas prezidents Anrī Maloze.

Eiropa gatava palīdzēt

Henri Maloze Latvijā ir ieradies pēc Darba devēju konfederācijas ielūguma, tiekoties ar tā vadību, kā arī premjeru Valdi Dombrovski. Tā kā Latvijā jauniešu bezdarbs pārsniedz 25%, mūsu valsts ir starp tām, kurās situācija atzīta par bīstamu, un Eiropas Savienība ir gatava ar naudu veicināt uzņēmēju interesi par gados jauniem darbiniekiem.

Pirmās aplēses liecina, ka kopumā, laikā no 2014. līdz 2020. gadam varētu tikt atvēlēti ap 60 miljoniem latu, kurus Eiropas Savienība līdzfinansētu ar valsti. Par šo naudu tiktu pirkts darba apģērbs, maksāts par apmācību un, iespējams, alga prakses laikā.

Tālākais jau ir paša jaunieša rokās, vai viņš izmantos šo papildiespēju vai ne.