Jāsagatavo plāns eksakto un dabas zinātņu priekšmetu lomas palielināšanai

Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) līdz 2013.gada 30.oktobrim, ņemot vērā prognozējamo izglītojamo skaitu, finansējumu un teritoriālo izvietojumu, jāsagatavo vidēja termiņa rīcības virzieni par eksakto un dabas zinātņu priekšmetu lomas palielināšanu izglītībā. To šodien nolēma valdība pēc EM sagatavotā informatīvā ziņojuma par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm uzklausīšanas.

Lai risinātu informatīvajā ziņojumā identificētās problēmas, valdība uzdeva sagatavot vidēja termiņa rīcības virzienus par eksakto un dabas zinātņu priekšmetu lomas palielināšanu pamata un vidējā vispārējā izglītībā, izglītojamo skaita proporcijas maiņu vidējā vispārējā izglītībā par labu vidējai profesionālajai izglītībai, budžeta studiju vietu pārdali par labu dabas, eksaktajiem un inženierzinātņu virzieniem, profesionālās augstākās izglītības 1.līmeņa (koledžu) piedāvājuma palielināšanu, vienotu pieaugušo izglītības sistēmu konkrētām mērķa grupām, kā arī izvērtēt paredzēto pasākumu ietekmi uz darba tirgus disproporciju mazināšanu.

Labklājības ministrijai ir jāņem vērā darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes, izstrādājot profesiju sarakstu bezdarbnieku apmācībai un pārkvalifikācijai.

EM, iesniedzot Ministru kabinetā nākamo informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, tajā jāiekļauj informācija par Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas organizatorisko struktūru un sadarbības modeli.

EM ziņojumā ir raksturota esošā situācija darba tirgū, kā arī iekļautas aktualizētās darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes, kas ir viens no posmiem darbaspēka piedāvājuma pielāgošanas procesā. Tā ir kvantitatīva bāze tālākām diskusijām starp nodarbinātības, izglītības, struktūrpolitikas veidotājiem, sociālajiem partneriem, zinātniekiem u.tml., lai izkristalizētos konkrētās rīcības virzieni.

Darba tirgus prognozes sagatavotas atbilstoši ekonomiskās attīstības makroekonomiskajam scenārijam, kurā tiek paredzēts, ka Latvija veiksmīgi realizē izaugsmes potenciāla stiprināšanas struktūrpolitiku, kā arī globālās ekonomikas un Eiropas Savienības (ES) attīstība vidējā un ilgtermiņā ir stabila. Latvijas iekšzemes kopprodukts līdz 2020.gadam pieaug vismaz par 4-5% ik gadu. Paredzams, ka pēc 2020.gada izaugsmes tempi kļūs lēnāki, jo līdzīgi kā citās attīstītās valstīs, sasniedzot augstāku ražošanas līmeni, izaugsme vairs nebūs tik dinamiska. Prognozēs ir noteikti tautsaimniecības pamatnozaru izaugsmes tempi un produktivitātes izmaiņas.

Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka Latvijas ekonomiskās priekšrocības pašlaik galvenokārt balstās uz zemām darbaspēka izmaksām un zemo tehnoloģiju nozarēm, teikts ziņojumā. Savukārt turpmākajos gados darbaspēka izmaksu pieaugums ir neizbēgams izaugsmes un atvērtā darba tirgus dēļ. Tas nozīmē, ka Latvija var zaudēt konkurētspēju zemu izmaksu segmentos ātrāk nekā iegūt priekšrocības augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā. Lai izvairītos no zemu ienākumu «slazda», ir nepieciešamas ieviest Nacionālo industriālo politiku, kas sekmēs pāreju no zemas uz vidēju un augstu tehnoloģiju nozarēm.

Darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognozēs tiek ņemtas vērā arī demogrāfijas izmaiņas, iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes izmaiņas, nodarbināto vecuma struktūra profesiju grupās, izglītības piedāvājums, šī brīža neatbilstība starp nodarbināto izglītības līmeni un profesijai nepieciešamo izglītības līmeni, profesionālā mobilitāte un citi faktori.

Saskaņā ar demogrāfijas prognozēm iedzīvotāju skaits Latvijā vidējā un ilgtermiņā turpinās samazināties, turklāt darbaspējas vecumā iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits. Galvenais iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls gan vidējā, gan ilgtermiņā būs iedzīvotāju novecošanās, kā rezultātā turpināsies palielināties starpība starp dzimstības un mirstības rādītājiem. Ņemot vērā negatīvās demogrāfijas tendences, darbaspēka trūkums nākotnē var kļūt par vienu no galvenajiem šķēršļiem izaugsmei, teikts ziņojumā.

Nākamajos gados situācija darba tirgū turpinās pakāpeniski uzlaboties, tomēr vidējā termiņā saglabāsies jūtamas disproporcijas starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu. Dažās profesijās jau pašlaik ir vērojams atbilstošas kvalifikācijas darbaspēka trūkums, tomēr jāņem vērā, ka darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstību ietekmē ne tikai attiecīgās prasmes, bet arī darbaspēka cena.

Atsevišķās profesijās pat pie relatīvi augsta atalgojuma līmeņa jau pašlaik ir grūtības apmierināt pieaugošo pieprasījuma ar atbilstošās kvalifikācijas darbaspēku (piemēram – IT nozarē, programmētāji), bet vienlaikus ir jomas, kur pastāv būtisks darbaspēka pārpalikums (dažādu pakalpojumu jomu pārvaldes/administrācijas darbinieki, personāla speciālisti, tirdzniecības aģenti un tamlīdzīgi), tādējādi iedzīvotāji ar atbilstošo izglītību un pieredzi spiesti strādāt zemāka līmeņa darbos.

Atbilstoši darba tirgus vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, saglabājoties pašreizējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, EM ziņojumā ir identificētas četras galvenās darba tirgus disproporcijas.

Pirmkārt, tas ir liels speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās. Šajās jomās darbaspēka piedāvājuma pieaugums līdz 2020.gadam var veidot gandrīz pusi no kopējā darbaspēka pieauguma ar augstāko izglītību.

Otrkārt, saglabāsies neatbilstība starp formālās izglītības piedāvājumu un darba tirgus pieprasījumu. Piemēram, pieprasījums pēc inženierzinātņu speciālistiem būs ievērojami lielāks nekā piedāvājums.

Treškārt, ir liels jauniešu īpatsvars, kas nonāk darba tirgū bez konkrētas specialitātes un prasmēm, savukārt pieprasījums pēc šāda darbaspēka samazināsies.

Ceturtkārt, ir liels mazkvalificēto īpatsvars. Darba tirgū ir salīdzinoši liels iedzīvotāju īpatsvars ar pamatizglītību, turklāt nav sagaidāms, ka tuvākā nākotnē to īpatsvars varētu ievērojami sarukt.

Lai nākotnē mazinātu iespējamās darba tirgus disproporcijas, problēmas ir jārisina kompleksi, teikts ziņojumā. Piemēram, ir grūti palielināt studējošo skaitu dabas zinātnēs un inženierzinātnēs, ja jau pamatizglītībā un vidējā izglītībā skolēniem ir vājas zināšanas un maza interese par eksaktajiem mācību priekšmetiem. Tāpat jāņem vērā, ka iespējamie risinājumi augstākā izglītībā, vidējā, vidējā profesionālā izglītībā un pamatizglītībā jūtamu ietekmi dos vairāk ilgtermiņā. Formālā izglītība salīdzinoši lēni spēj pielāgoties mainīgiem apstākļiem darba tirgū. Efektīvāks veids darba tirgus disproporciju mazināšanai īstermiņā ir pieaugošo apmācību tālākizglītības sistēma.

Atsevišķās izglītības jomās ir identificētas šaurās vietas, kam nepieciešams rast risinājumu, norādīts ziņojumā.

Pamatizglītībā un vidējā vispārējā izglītībā ir liels jauniešu īpatsvars, kas nonāk darba tirgū uzreiz pēc pamatskolas vai vidusskolas bez konkrētām darba tirgum nepieciešamām prasmēm, maza skolēnu interese un vājas zināšanas eksaktos un dabas zinību priekšmetos, vāja izpratne par karjeras iespējām.

Vidējā profesionālā izglītībā ir zema vidējās profesionālās izglītības pievilcība un kapacitāte, vairums jauniešu priekšroku dod vispārējai vidējai izglītībai; maz izplatītas starpdisciplināras apmācību programmas; prakšu vietu kvalitāte; ierobežotas pieaugušo izglītības iespējas – programmas/kursi pieaugušo apmācībām bez profesionālām zināšanām, jau esošo zināšanu atjaunošanai un padziļināšanai iegūtajā specialitātē vai pārkvalifikācijai cilvēkiem ar vidējo profesionālo izglītību.

Augstākajā izglītībā budžeta vietu pārdale ir vienīgais līdzeklis studējošo piesaistīšanai dabas, eksaktajiem un inženieru zinātņu virzieniem; neliels potenciālo studentu skaits un liels atbirums inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās; maz izplatītas starpdisciplināras apmācību programmas; pārāk mazs profesionālās augstākās izglītības 1.līmeņa (koledžu) piedāvājums; ierobežotas pieaugušo izglītības iespējas – programmas/kursi zināšanu atjaunošanai/padziļināšanai iegūtā specialitātē, pārkvalifikācijai cilvēkiem ar augstāko izglītību, kā arī maza augstskolu ieinteresētība atbilstoša piedāvājumu veidošanā.

Savukārt pieaugušo tālākizglītībā trūkst sistēmas, apmācību piedāvājumam nav strikta sadalījuma pa izglītības līmeņiem un mērķa grupām – pamatprofesijas ieguvei, profesionālās kvalifikācijas celšanai, pārkvalifikācijai; maza ieinteresētība no pieprasījuma puses, salīdzinoši mazs uzņēmumu īpatsvars, kas iesaistās darbinieku apmācībās; neskaidrs un nepietiekošs finansējums. Tāpat nav skaidrs, kam būtu jāsniedz valsts atbalsts – izglītības iestādei, indivīdam, vai uzņēmējam.

Latvijas tautsaimniecība nākamajās dekādēs saskarsies ar būtiskām strukturālajām izmaiņām, kas saistītas ar nelabvēlīgām demogrāfiskām tendencēm un ekonomiskās paradigmas maiņu. Lai sagatavotos un pielāgotos šīm izmaiņām, ir nepieciešams darba tirgū veikt apsteidzošus pārkārtojumus.

EM ziņojumā ierosināts palielināt eksakto un dabas zinātņu priekšmetu lomu pamata un vidējā izglītībā; pilnveidot izglītības procesu visos izglītības līmeņos, nodrošinot skolotājiem un pasniedzējiem profesionālās pilnveides iespējas; uzlabot skolēnu informēšanu par darba tirgus un karjeras jautājumiem.

Tāpat ierosināts paaugstināt profesionālās izglītības pievilcību un kvalitāti, nodrošinot tās atbilstību darba tirgus prasībām; palielināt profesionālās augstākās izglītības 1.līmeņa (koledžu) piedāvājumu; uzlabot nodrošinājumu ar mūsdienīgām iekārtām, aprīkojumu un tehnoloģijām tādos prioritāros studiju virzienos kā dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, kā arī racionāli izmantot publisko un piesaistīto privāto finansējumu.

EM ierosina izveidot vienotu pieaugušo izglītības sistēmu konkrētām mērķa grupām – pamatprofesijas ieguvei, profesionālās kvalifikācijas celšanai, pārkvalifikācijai; veicināt pieaugušo izglītības iespējas vidējās profesionālās un augstākās izglītības iestādēs; attīstīt starpdisciplināras apmācību programmas.

Ziņojumā tiek ieteikts atgriezt izglītības sistēmā jauniešus, kuri nav ne apmācībās, ne nodarbinātībā, kvalifikācijas un prakses iegūšanai; veicināt darba devēju aktīvu līdzdarbošanos piedāvājuma kvalitātes pilnveidošanā (prakses vietas, līdzdalība izglītības programmu izstrādē, iesaistīšanās tālāk apmācībās, aktīvie darba tirgus politikas pasākumi); uzlabot dažādu institūciju sadarbību darba tirgus apsteidzošu pārkārtojumu īstenošanā.

Darbaspēka piedāvājuma pielāgošana pieprasījumam jāturpina budžeta studiju vietu pārdale par labu dabas, eksaktajiem un inženieru zinātņu virzieniem. Augstākajā izglītībā jāpalielina piedāvājums inženierzinātnēs, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, veselības aprūpē, sociālā labklājībā, farmācijā, lauksaimniecībā, norāda EM.

Tāpat ir jāmaina izglītojamo skaita proporcija vidējā izglītībā par labu vidējai profesionālajai izglītībai. Vidējā profesionālajā izglītībā jāpalielina piedāvājums metālapstrādes, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu speciālistu sagatavošanā, rūpniecisko iekārtu un mašīnu operatoru sagatavošanā, atsevišķu pakalpojumu nozaru speciālistu sagatavošanā (informācijas apstrādē, viesnīcu, restorānu un tūrisma jomā un citās), lauksaimniecības speciālistu sagatavošanā.

EM norāda, ka vidējā termiņā pārkvalifikācija būs nepieciešama aptuveni 10% humanitāro un sociālo jomu speciālistu, aptuveni 10% tirdzniecības un komercpakalpojumu speciālistu, aptuveni 3% izglītības iestāžu speciālistu ar augstāko izglītību, atsevišķu vidējās profesionālās izglītības jomu speciālistiem, kā arī aptuveni 20% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni.