58% jauniešu bezdarbnieku izglītības līmenis ir zemāks par vidējo

Vidēji 58% reģistrēto jauniešu bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 29 gadiem ir darba tirgum nepietiekams izglītības līmenis, proti, viņi nav ieguvuši vispārējo vidējo izglītību, teikts Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par Jauniešu garantijas īstenošanas progresu 2014.gadā.

Jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem šis rādītājs ir ievērojami lielāks un sasniedz 64%.

Kā skaidro LM, darba tirgum nepietiekams izglītības līmenis ir viens no galvenajiem iemesliem augstajam jauniešu bezdarba līmenim. «Eurostat» dati par 2013.gadu liecina, ka jauniešu bezdarbnieku ar vispārējo vidējo vai zemāko izglītības līmeni ir divreiz vairāk nekā jauniešu ar augstāko izglītību.

Savukārt jauniešiem-bezdarbniekiem, kas ir ieguvuši izglītību vai kvalifikāciju, bieži vien pietrūkst kvalitatīvas darba pieredzes, ko pieprasa darba tirgū, un nereti arī darba tirgū pieprasīto pamatprasmju – komunikācijas, datortehnoloģiju lietošanas un valodu prasmju.

Tāpat LM norāda, ka ne visiem jauniešiem ir iemaņas darba meklēšanā un ir pieejama informācija par darba tirgū pieprasītajām prasmēm, profesijām un vakancēm. Tā kā pamatskolā tiek iegūtas pārsvarā teorētiskās zināšanas, jauniešiem bieži nav skaidra priekšstata par darbu (darbu saprot pārsvarā tikai kā iespējamo ienākumu gūšanas avotu), darba attiecībām, darba tiesībām un darba tirgus attīstības tendencēm.

Reģistrētā bezdarba statistika liecina, ka, neskatoties uz to, ka par galveno kavēkli jauniešu integrēšanai darba tirgū tiek uzskatīts darba pieredzes trūkums, kopumā 55-70% no visiem Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētajiem jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem un no 25 līdz 29 gadiem bija ar iepriekšēju darba pieredzi, lai gan bieži mazāk kvalificētās profesijās. 2013.gada sākumā šis rādītājs veidoja 40%.

LM gan norāda, ka kopumā jauniešu situācija darba tirgū pēdējos gados uzlabojas – pieaug jauniešu nodarbinātības līmenis un mazinās bezdarbs, kas šī gada pirmajā ceturksnī veidoja 14,8%. Savukārt tādu jauniešu, kuri nemācās, nestrādā un nemeklē darbu, skaits vecumā no 15 līdz 24 gadiem Latvijā samazinās ik gadu vidēji par 16%.

Pērn reģistrētā bezdarbnieka statusu NVA saņēmis gandrīz 51 000 jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, bet darbā iekārtojās 22 500 jauniešu jeb 44% no visiem NVA reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem.

Kopumā 2014.gadā Jauniešu garantijas programmā tā saucamais kvalitatīvais atbalsts sniegts 6099 jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem.

Vienlaicīgi darba meklēšanas atbalsta pasākumos piedalījušies kopumā 31 903 jaunieši, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos – 6695 jaunieši, bet karjeras konsultācijas sniegtas 27 283 jauniešiem.

No visiem 2014.gadā Jauniešu garantijas programmā iesaistītajiem jauniešiem 23% bija ar pamatizglītību vai nepabeigtu pamatizglītību, 66% – ar vispārējo vidējo izglītību vai profesionālo izglītību un 10% – ar augstāko izglītību.

Kopumā 2605 jeb 43% no visiem atbalstu saņēmušajiem jauniešiem bija no lauku apvidiem.

LM atgādina, ka 2014.gada sākumā Latvijā tika uzsākta Jauniešu garantijas programmas īstenošana. Jauniešu garantijas mērķis ir veicināt nodarbinātībā, izglītībā un apmācībās neiesaistītu jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem iesaisti darba tirgū vai izglītībā.

Kopējais Jauniešu garantijas programmas finansējums 2014.-2018.gadā veido 63 398 803 eiro, tajā skaitā Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas finansējums – 29 010 639 eiro, Eiropas Sociālais fonda finansējums – 29 229 939 eiro, valsts budžeta līdzfinansējums – 4 014 652 eiro un privātais līdzfinansējums – 1 143 573 eiro.

Ar LM ziņojumu šodien tiks iepazīstināta valdība.