70 uzņēmumi atver durvis jauniešiem, lai atrastu darbiniekus!

Jau 9.gadu pēc kārtas lielākais jauniešu karjeras portāls Latvijā Prakse.lv rīko projektu “Uzņēmumu atvērto durvju nedēļa”. Tā laikā studentiem būs iespēja doties ekskursijās uz uzņēmumiem, lai iepazītu jauniešiem draudzīgākos darba devējus un pieteiktos praksei vai darbam, savukārt skolēni varēs noskaidrot piemērotāko nozari un profesiju karjeras veidošanai. Ekskursijās jaunieši varēs doties no 11.-15.aprīlim.

Šogad savas durvis jauniešiem vērs 70 uzņēmumi, kas ir projekta visu laiku labākais rezultāts. Pretēji valdošajam uzskatam, ka jaunieši nav darba tirgū pieprasīti, darba devēji labprāt vēlas studentus pieņemt gan praksē, gan darbā. Projekta ietvaros 71% darba devēju izrādījuši interesi piesaistīt jaunus darbiniekus. Ekskursiju laikā būs iespēja atstāt savu CV un pieteikties vakancēm, kā arī uzdot sev interesējošos jautājumus un neformālā gaisotnē iepazīt darba devēju un potenciālos kolēģus. Lielākais pieprasījums ir pēc informāciju tehnoloģijas, finanšu un ekonomikas, pārtikas rūpniecības, mārketinga un apkalpošanas speciālistiem.

Turklāt portāla Prakse.lv vadītājs Jānis Logins norāda, ka: „Šogad kopīga iezīme no uzņēmumu puses ir vēlme aktīvi piedāvāt jauniešiem darba iespējas. Vairāk kā 2/3 no uzņēmumiem ekskursiju laikā vēlas noskatīt potenciālos praktikantus un darbiniekus. Uzņēmumi ir sākuši domāt par darba spēka piesaisti ilgtermiņā, popularizējot mazāk pieprasītas profesijas no jauniešu puses un iepazīstinot ar specifiskiem arodiem.”

AS “Latvenergo” Personāla vadības direktore Inga Kola: “Vidusskolēni ir sarežģītas izvēles priekšā – kur mācīties, kādu programmu apgūt. Iegūt izglītību inženierzinātnēs noteikti ir sarežģītāk, tomēr jaunajiem inženieriem būs ievērojami lielākas iespējas atrast darbu vai iesaistīties zinātniskajā pētniecībā. Veicinot zinātnes un izglītības attīstību enerģētikas jomā, AS “Latvenergo” katru gadu īsteno dažādas aktivitātes jauniešiem, t.sk. Atvērto durvju nedēļu. Projekta īstenošanas laikā jaunieši var redzēt dažādu jomu profesionāļu ikdienu un tādejādi iegūt lielāku skaidrību par profesijas izvēli. AS “Latvenergo” strādā ne tikai enerģētikas inženieri, ļoti svarīgu vietu ieņem IT nozare un klientu apkalpošana. Esam ieinteresēti, lai šīs nozīmīgās jomas nākotnē būtu nodrošinātas ar īstiem savas nozares patriotiem un profesionāļiem. Tādēļ ļoti gaidām pie sevis ciemos motivētus un ieinteresētus jauniešus!”

Vietu skaits ekskursijām ir ierobežots, tāpēc jaunieši tiek aicināti pieteikties laicīgi Prakse.lv no 22.marta! Ekskursijās ir aicināti gan skolēni, gan studenti!

Šogad salīdzonot ar citiem gadiem būs vēl vairāk ekskursijas. Kopumā šogad durvis vērs uzņēmumi no 9 Latvijas pilsētām piedāvājot 400 ekskursijas: Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Brocēnos, Tukumā, Smiltenē, Jelgavā, Skrīveros un Pļaviņās. Būs pārstāvētas 18 nozares un savas durvis jauniešiem vērs tādi uzņēmumi kā AirBaltic, Latvenergo, Rīgas Siltums, Cabot, Ventspils nafta termināls, Statoil Fuel & Retail Latvia, Severstal Distribution, Swedbank, Skrīveru saldumi, Drogas, Scandiweb, Smiltenes piens un citi. Pilns dalības uzņēmumu saraksts pieejams Prakse.lv.

Par „Uzņēmumu atvērto durvju nedēļu”

Latvijā vērienīgākais jauniešu projekts, kas jau 9.gadu aprīlī tūkstošiem skolēnu, studentu un neseno augstskolu absolventu ļauj klātienē iepazīt vietējos ražotājus un citus uzņēmumus, kā arī nevalstiskās organizācijas un valsts iestādes. Katru gadu ekskursijām piesakās ap 11 000 jauniešu un aptuveni 6000 ir iespēja iepazīties ar uzņēmumiem klātienē. Uzņēmumi šo gadu laikā iepazinušies ar vairāk nekā 2420 jaunajiem darbiniekiem.

Kontakti:

Rebeka Sīle

Jauniešu karjeras portāls Prakse.lv

Tālr.: 25445592 | E-pasts: rebeka.sile@prakse.lv

NVA aicina darba devējus piedāvāt darba vietas jauniešiem pirmās darba pieredzes iegūšanai

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī šogad īsteno Jauniešu garantijas atbalsta pasākumu «Pirmā darba pieredze jaunietim» un aicina darba devējus piedāvāt darba vietas jauniešiem ar profesionālo vai augstāko izglītību.

Darba devējs var būt komersants, izņemot ārstniecības iestāde, kā arī izglītības iestāde, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana, un arī pašnodarbinātas personas un biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas.

Darba devējs, pieņemot darbā jaunieti, saņem Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansiālu atbalstu un gūst iespēju piesaistīt savam uzņēmumam jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku. Šogad Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā «Pirmā darba pieredze jaunietim» plānots izveidot 522 darba vietas, norāda NVA.

NVA vairāku gadu pieredze liecina, ka daudzi jaunieši bezdarbnieki, strādājot pie darba devēja NVA pasākumu ietvaros un apliecinot savas profesionālās spējas un dotības, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam, stāsta Jauniešu garantijas pasākumu projekta vadītājs Mārtiņš Nešpors.

Viņš, vērojot situāciju vakanču jomā, secina, ka vairāki darba devēji joprojām ilgstoši meklē dažādus speciālistus, piemēram, programmētājus, juristus, ekonomistus, pavārus, atslēdzniekus, bet NVA ir reģistrēti jaunieši ar attiecīgo profesionālo izglītību, kuri meklē darbu un ir gatavi strādāt šajās profesijās.

Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā «Pirmā darba pieredze jaunietim» tiek iesaistīti NVA reģistrētie jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuriem ir profesionālā vai augstākā izglītība un kuri šobrīd nestudē pilna laika klātienē.

Lai iegūtu darba pieredzi, jaunieši ar NVA finansiālu atbalstu var gadu strādāt pie darba devēja. Pirmo pusgadu jauniešu algai NVA maksā dotāciju – 160 eiro, bet jaunietim ar invaliditāti – 240 eiro.

Otrajā pusgadā NVA dotācija algai ir 100 eiro mēnesi, bet jaunietim ar invaliditāti – 200 eiro mēnesī. Taču darba devējam jānodrošina arī līdzmaksājums jaunieša algai, jo tā nevar būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu jeb 360 eiro mēnesī.

NVA uzsver, ka darba vietai jābūt izveidotai speciāli dalībai šajā pasākumā vai vakantai vismaz četrus mēnešus pirms pasākuma uzsākšanas, turklāt

darba devējs nedrīkst nodarbināt jaunieti nekvalificētos un mazkvalificētos darbos.

Informāciju par pieteikšanos pasākumam «Pirmā darba pieredze jaunietim» darba devēji var atrast NVA mājaslapā.

NVA norāda uz vairākiem ieguvumiem darba devējam. NVA vienu gadu daļēji finansē darba algu jaunietim, kā arī darba vadītājs, kas strādā ar darbā pieņemtajiem jauniešiem, saņem ik mēnesi 50% no valstī noteiktās minimālās algas.

Tāpat NVA sedz izdevumus par veselības pārbaužu veikšanu, ja tas ir nepieciešams, kā arī vienreizēju dotāciju, uzsākot darbu, līdz 50 eiro individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, ja tas ir nepieciešams.

Tāpat, lai pielāgotu darba vietas jauniešiem ar invaliditāti, NVA sedz izdevumus līdz 711 eiro.

Pētījums: Jauniešu atkarība no tehnoloģijām

Cisco pētījums par Y paaudzes* interneta paradumiem parāda, ka nepieciešamība pēc informācijas kontrolē katru viņu dzīves jomu, sākot ar darbu un iepirkumiem un beidzot ar draugiem un ģimeni.

Saskaņā ar 2012. gada Cisco® Interneta pasaules tehnoloģiju ziņojumu (CCWTR) deviņdesmit procenti aptaujāto Y paaudzes pārstāvju visā pasaule apliecināja, ka viņi savos viedtālruņos pārbauda e-pastu, īsziņas un sociālo mediju mājas lapu jaunumus bieži vien pat pirms izkāpšanas no gultas. Cilvēka ķermenī ir 206 kauli un viedtālruni, iespējams, varētu uzskatīt par Y paaudzes 207. kaulu. Divi no pieciem respondentiem apgalvoja, ja nebūtu iespējas izmantot viedtālruni interneta piekļuvei, viņi būtu apjukuši un justos tā, it kā daļa no viņiem būtu pazudusi.

Mobilās ierīces ir tikai sākums. Tā kā arvien vairāk cilvēku, procesu, datu un lietu pievienojas un mijiedarbojas tā sauktajā «Visu lietu internetā», visu šādu savienojumu radīto datu apjoms un potenciālā vērtība pieaug ģeometriskā progresijā.

«Pastāvīga atrašanās internetā un informācijas meklēšanas procesā ir kaut kas manai paaudzei galīgi neizprotams, taču šai jaunajai paaudzei tas ir pilnīgi dabisks dzīvesveids. Viņi VĒLAS visu laiku būt kontaktā ar visiem un visu,» apgalvo Cisco Ziemeļvalstu reģiona un Baltijas valstu vadītājs Esa Korvenmaa.

Vidējais darba karjeras ilgums varētu palielināties, jo dabīgā veidā notiek izmaiņas cilvēku darba stilā. Tā saucamā Y paaudze pastāvīgi atrodas «tiešsaistē», ir labāk informēta par dažādiem jautājumiem un spējīga reaģēt daudz ātrāk nekā iepriekš.

Viedtālruņi tiek izmantoti visur, pat pašās privātākajās vietās. Spēcīgā vēlme pēc informācijas nozīmē, ka robežas starp darbu un sabiedrisko dzīvi vai ģimeni ir saplūdušas. Cilvēki pārbauda jaunumus darba jautājumos un sazinās jebkurā laikā no visām iespējamajām vietām. Laiks ir elastīgs: Y paaudzei nepastāv konkrētas robežas starp darba dienu un personīgo laiku – tie savienojas un pārklājas visas diennakts laikā.

Sešdesmit procenti Y paaudzes pārstāvju neapzināti vai apzināti pārbauda savos viedtālruņos e-pastus, īsziņas un sociālo mediju publicētos jaunumus. Sievietēm ir lielāka nepieciešamība pēc saziņas: 85 % sieviešu attiecībā pret 63 % vīriešu bieži pieķer sevi spontāni viedtālruņos pārbaudām īsziņas, e-pastu vai sociālo mediju jaunumus. Vairāk nekā 40 % aptaujāto atzīst, ka piedzīvotu ārkārtīgu diskomfortu un apjukumu, ja tiktu liegta iespēja pastāvīgi pārbaudīt savus viedtālruņus. 60 % no šiem spontānajiem viedtālruņa lietotājiem vēlētos, lai viņi nebūti tik atkarīgi no šīs nodarbes.

«Izskatās, ka nākotnes darbaspēks izmanto lielāku apjomu un ātrākus dažādus interneta informācijas tīklu avotus, viņi ir labāk un ātrāk informēti par jaunumiem, un tādējādi ir spējīgi ātrāk reaģēt. Pastāv jautājums, vai Y paaudze, pamatojoties uz efektīgākām darba un komunikāciju metodēm, paveic vairāk darba tajā pašā laikā nekā mēs, vecākā paaudze, bijām spējīgi paveikt? Šādā situācijā var tikt pagarināts darba gadu skaits, jo laiks vairs netiek stingri sadalīts starp privāto un darba dzīvi», uzskata Korvenmaa.

* Y paaudze ir jaunā darbaspēka paaudze, kas dzimusi starp 1977. un 1988.gadu un tiek dēvēta par interneta paaudzi, jaunās tūkstošgades vai Y paaudzi, arī piemīt unikālas savas paaudzes īpašības.

Cisco pasūtītais un ASV neatkarīgā tirgus izpētes uzņēmuma InsightExpress veiktais 2012. gada Interneta pasaules tehnoloģiju ziņojums ir trešais pēc kārtas ikgadējā ziņojumu sērijā. Vispasaules pētījums sastāv no divām aptaujām: viena no tām koncentrējas uz koledžas studentiem un nodarbinātajām personām vecumā no 18 līdz 30 gadiem, bet otra uz IT profesionāļiem. Katras aptaujas laikā tika aptaujātas 100 personas katrā no 18 valstīm: ASV, Kanādas, Meksikas, Brazīlijas, Argentīnas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Vācijas, Nīderlandes, Krievijas, Polijas, Turcijas, Dienvidāfrikas, Indijas, Ķīnas, Japānas, Dienvidkorejas un Austrālijas.

Cisco (NASDAQ: CSCO) ir pasaules mēroga līderis pētījumu veikšanā par cilvēku sakaru uzturēšanas, sazināšanās un sadarbības veidiem.

Problēmas izglītības sistēmā rada darbaspēka trūkumu svarīgā nozarē

Informācijas komunikāciju tehnoloģiju nozare (IKT) ir viena no nozarēm, kas veido būtisku eksporta daļu, taču tajā ir  ievērojams darbaspēka trūkums. Kā portālam «Apollo» prognozē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa, pieprasījums pēc IKT speciālistiem arī turpmāk saglabāsies augstā līmenī, tādēļ ir jānovērš trūkumus izglītības sistēmā.

Bāliņa norāda, ka Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes liecina, ka, ja netiks realizēti kādi mērķtiecīgi papildu pasākumi, tad līdz 2020.gadam darba tirgū Latvijā trūks vairāk nekā 4200 IKT jomas darbinieku.

Runājot par galvenajām problēmām, kādēļ ir izveidojusies šāda situācija nozarē, tiek uzsvērts, ka iemesli ir meklējami izglītībā. Viena no problēmām ir nepietiekoša uzmanības pievēršana eksaktajiem mācību priekšmetiem pamata un vidējā izglītībā, kas ietekmē studijas augstākās izglītības iestādēs.

«Daļa jauniešu nav gatavi studijām IKT jomā – faktiski 30-35% jauno IKT studentu mācības pārtrauc jau pirmajā gadā. Tas liecina par to, ka nepieciešams ielikt zināšanu pamatus jau pamatskolā, nodrošinot katram vecuma posmam piemērotu mācību programmu gan datorikā, gan matemātikā, kā arī citos eksaktajos -priekšmetos, tai skaitā veicinot algoritmisko domāšanu,» saka Bāliņa.

Tāpat satraucoša tendence ir centralizētā matemātikas eksāmena rezultāti – katru gadu tikai aptuveni 25% skolēnu eksāmenu nokārto ar novērtējumu, kas ir virs 60%. Kā saka Bāliņa, «tas ir satraucoši, jo speciālistu trūkums mazina Latvijas konkurētspēju un reālas izaugsmes iespējas nozarēs ar augstu pievienoto vērtību.»

Kā viens no risinājumiem IKT speciālistu trūkuma mazināšanai un kopējai izglītības līmeņa stiprināšanai ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Valsts izglītības un satura centra (VISC) un LIKTA veidotā iniciatīva – no nākamā gada skolās realizēt pilotprojektu, kas ļaus skolēniem apgūt mācību priekšmetu «Datorika».

«Šī mācību priekšmeta apgūšana jau no pamatskolas pirmajām klasēm noteikti uzlabos jauniešu IKT prasmes un radīs labvēlīgus priekšnosacījumus, lai nākotnē palielinātu Latvijas kopējo konkurētspēju globālajā tirgū, vienlaikus risinot arī darbaspēka deficītu,» stāsta Bāliņa.

Šobrīd atsevišķos Latvijas IKT uzņēmumos strādā speciālisti no citām valstīm, taču visbiežāk viņi paši izrāda interesi un piesakās uz vakancēm Latvijas uzņēmumos, taču tā šobrīd nav plaši izplatīta prakse.

Viens no darbaspēka problēmas risinājumiem, ko aktīvi praktizē nozares uzņēmumi, ir mērķtiecīga jauniešu piesaistīšana un viņu apmācība savā iekšējā struktūrā – uzņēmumi aktīvi sadarbojas ar skolām un augstskolām, piesaistot jaunus darbiniekus un palīdzot veidot viņiem karjeru.

«Mēs ceram uz aktīvu IZM, VISC un valdības rīcību izglītības stiprināšanā, lai stimulētu jaunu profesionāļu sagatavošanu nozarē, ņemot vērā to, ka IKT nozare ļoti strauji attīstās, līdz ar to pieaugot arī cilvēkresursu pieprasījumam . Vienlaikus jāatzīmē, ka arī Latvijas kvalificētos speciālistus mēdz pārvilināt ārvalstu uzņēmumi, jo šo speciālistu deficīts vērojams visā Eiropā. Pēc Eiropas Savienības prognozēm Eiropā 2015.gadā sagaidāms 700 – 900 tūkstoši IKT profesionāļu trūkums,» saka Bāliņa.

Arī uzņēmumā «Lattelecom» norāda, ka IKT nozarē darbaspēka trūkumu veicina tieši izglītības sistēma. «Lattelecom» personālvadības direktore Ingrīda Rone saka, ir cerības, ka tiks īstenota iecere no 2016.gada skolās ieviest centralizēto eksāmenu fizikā un ķīmijā.

«Izglītības sistēma ne visās jomās spēj nodrošināt atbilstošus speciālistus, līdz ar to pārkvalifikāciju veic darba devējs. Turklāt, ne vienmēr augstskolu absolventi pirmās darba gaitas uzsāk izvēlētajā specialitātē. Piemēram, jaunietis studē jurisprudenci, bet strādāt sāk zvanu centrā, veikalā vai par asistentu. Sākuma periodā mums jāiegulda viņa apmācībā, kas prasa ievērojamu laiku no mūsu speciālistiem un vadītājiem. Šīm darba devēja izmaksām, kas rodas, jauniešiem mācot darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas, varētu piesaistīt valsts finansējumu. Tāpat arī praktikantu nodarbināšana prasa mūsu speciālistu laiku, un būtu vērts padomāt par valsts līdzfinansējumu šiem izdevumiem vai atvieglotu nodokļu režīmu,» stāsta Rone.

Vēl viens būtisks jautājums ir esošo speciālistu kvalifikācijas celšana vai pārkvalifikācija. Šobrīd par speciālo augstāko izglītību papildu apmaksātajiem izdevumiem darba devējam ir jāpiemaksā 81% nodokļos. Savukārt, apmaksājot, piemēram, 100 eiro par vienas dienas semināru, papildus nodokļi nav jāmaksā.

«Kopā ar uzņēmēju organizācijām esam sagatavojuši priekšlikumu Ekonomikas ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai par papildu darba spēka nodokļu nepiemērošanu izglītības iegūšanai. Ieviešot šos priekšlikumus situācija ar vakantajām darba vietām varētu uzlaboties,» saka Rone.

Runājot par ārvalstu speciālistu piesaisti, Rone saka, ka tas nav ilgtermiņa risinājums – Latvijā ir pietiekams potenciāls, taču ir nepieciešams aktīvs un sistemātisks darbs izglītības sistēmas pilnveidošanā.

Portāls «Apollo» iepriekš jau vēstīja par nozarēm, kurās steidzami nepieciešams darba spēks. Pēc Nodarbinātības Valsts aģentūras datiem, vislielākais darbaspēka trūkums ir IKT, kā arī loģistikas nozarēs.

Meklē skolas bēgļu apmācībai, pielāgo izglītības paraugus

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar pašvaldībām apzina izglītības iestādes, kas varētu nodrošināt bēgļiem nepieciešamo izglītību, nodrošinot arī starpkultūru toleranci, žurnālistiem pastāstīja IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule.

Papule pastāstīja, ka bēgļu apmācībai pamatā tiks izvēlētas skolas, kurās īsteno izglītības programmu latviešu valodā. Patvēruma meklētājiem valsts valodu paredzēts mācīt visai ģimenei kopā, «nedaudz izdalot» bērnus. Plāna autori saskata iespējas izmantot bērnus kā veiksmīgus valodas nesējus, nodrošinot sekmīgāku valodas apguvi ģimenē.

Lai nodrošinātu latviešu valodas apguvi, ministrija nodrošinās atbalstu skolotājiem, kā arī piedāvās mācību programmas un metodiku. Kā skaidroja Papule, ja bērnu skaits iestādē ir līdz desmit, tad tiktu nodrošināti individuāli mācību plāni, savukārt, ja bērnu skaits pārsniegs desmit, tad būšot nepieciešams izstrādāt jaunu izglītības paraugu. Pilotprojekta veidā mācību programmas varētu tikt pārbaudītas jau gada nogalē.

Sadarbībā ar pašvaldībām tiek diskutēts arī par sociālo pedagogu nodrošināšanu. Tāpat ir sākta sadarbība ar Latvijas Universitātes Arābu studiju programmas studentiem, kuri varētu kļūt par palīgiem vai tulkiem. Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Uldis Lielpēters paskaidroja, ka tulku pakalpojumus koordinēs viņa pārstāvētā ministrija un jau esot apzināti vairāki kultūras centri, kas varētu palīdzēt ar tulkošanu.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane atzina, ka bēgļu uzņemšanas plāna izmaksas ir samazinātas līdz 14,9 miljoniem eiro, taču tās joprojām esot indikatīvas, jo daudzi pasākumi tiks finansēti «tikai pēc fakta», turklāt nav zināms, cik daudz patvēruma meklētāju izvēlēsies palikt Latvijā. Plāna izmaksas veidos Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums, ministriju budžets un līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Pētersone-Godmane atturējās precīzi minēt, uz kā rēķina rasts aptuveni pusmiljona eiro izmaksu samazinājums, taču viens no punktiem ir koalīcijā lemtais par bēgļu pabalstu samazināšanu no 256 uz 130 eiro.

Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme informēja, ka pēc bēgļa statusa saņemšanas LM šiem cilvēkiem nodrošinās tos pašus atbalsta pasākumus, kuri tiek piedāvāti Latvijas iedzīvotājiem. Ja bēglis saņems minimālo darba algu, viņš varēs pretendēt uz valsts nodrošinātajiem pabalstiem. LM valsts sekretāre uzsvēra, ka ministrija neplāno radīt jaunus pasākumus bēgļu atbalstam, lai lieki netērētu pieejamo finansējumu.

Jaunzeme atzīmēja, ka bēgļu atbalstam iztērētie līdzekļi paliks tepat Latvijā, jo to faktiski saņems Latvijas uzņēmēji.

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Solvita Zvidriņa pastāstīja, ka pēc ierašanās Muceniekos tiks pārbaudīta bēgļu veselība – vai viņiem nav kāda infekciju slimība, tostarp HIV un AIDS, kā arī tiks novērtēta šo cilvēku mentālā veselība. Neatliekamā, primārā un sekundārā veselības aprūpi bēgļiem tiks apmaksāta «pēc notikuma fakta». Šāda shēma paredzēta, jo šobrīd nav iespējams prognozēt bēgļu vajadzības šajā jomā. Zvidriņa uzsvēra, ka radušies izdevumi neietekmēs Latvijas iedzīvotājus.

Lielpēters savukārt informēja, ka Kultūras ministrija palīdzēs izglītot NVO un pašvaldību pārstāvjus jautājumā par patvērumu meklētāju uzņemšanu, jo šīs iestādes būs tās, kas tālāk strādās ar patvērumu meklētājiem. Tāpat ministrija apņēmusies apzināt un koordinēt sabiedrības iniciatīvas, lai informāciju par iespējamo atbalstu nogādātu līdz patvērumu meklētājiem.

Liepēters pastāstīja, ka viņa pārstāvētā ministrija jau šogad sāks īstenot pilotprojketu, strādājot ar tiem cilvēkiem, kuri jau atrodas Muceniekos. Ministrijas uzdevums būs sagatavot informācijas paketi, ar kuru tālāk strādās mentori un konsultanti.

Jau ziņots, ka valdība šodien plāno apstiprināt Iekšlietu ministrijas (IeM) vadītās darba grupas precizēto patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu, kura īstenošanai divos gados kopumā nāktos tērēt 14,9 miljonus eiro, un 8,4 miljoni eiro no šīs summas būtu jārod nacionālajā budžetā, liecina plāna projekts.

Iepriekš kopējās plāna izmaksas tika lēstas 15 453 442 eiro, un tagad tās par 459 415 eiro samazinājušās, līdz ar to kopējais papildus nepieciešamais finansējums 2016. un 2017.gadā ir 14 994 027 eiro. Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums plānots 6 525 506 eiro apmērā, bet valsts budžeta finansējums iecerēts 8 468 521 eiro apmērā.

Lai arī jau 29.septembrī valdība konceptuāli atbalstīja plānu, koalīcijas iebildumu dēļ tā galīgā pieņemšana aizkavējusies par vairākām nedēļām.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Neraugoties uz šo patvēruma meklētāju uzņemšanu, Latvijā iekļūst patvēruma meklētāji arī no citām valstīm.

Aptauja: Jaunieši pēdējo gadu laikā redz uzlabojumus izglītības kvalitātē

Vērtējot izglītības kvalitāti Latvijā, jaunieši vecumā līdz 24 gadiem biežāk nekā citu vecuma grupu respondenti norādījuši uz tās uzlabošanos, liecina «DNB Latvijas barometra» aptauja.

Savukārt citu vecuma grupu respondenti biežāk uzskata, ka izglītības kvalitāte Latvijā ir pasliktinājusies. Liela jauniešu daļa arī norādījuši, ka izglītības kvalitāte Latvijā nav nedz uzlabojusies, nedz pasliktinājusies.

Kā liecina aptaujas dati, 28% respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem uzskata, ka pēdējo gadu laikā ir vērojama izglītības kvalitātes uzlabošanās, savukārt citās vecuma grupas šādu atbildi sniedza no 16% līdz 18% aptaujāto. Visās vecuma grupas lielākā respondentu daļa – no 46% līdz 42% aptaujāto – pauda viedokli, ka izglītības kvalitāte nav nedz uzlabojusies, nedz pasliktinājusies.

Savukārt 19% respondentu vecumā līdz 24 gadiem uzskata, ka izglītības kvalitāte ir pasliktinājusies. Pārējās vecuma grupās šādu atbildi sniedza no 24% līdz 29% respondentu.

Pētījumā respondenti arī tika lūgti atzīmēt, kuras ir vissteidzamāk risināmās problēmas Latvijas skolās. Jaunieši vecumā līdz 24 gadiem biežāk nekā citu vecuma grupu respondenti minēja labu skolotāju trūkumu – tā atbildēja 48% šīs vecuma grupas respondentu. Salīdzinoši bieži – 38% gadījumos – jaunāka gadagājuma respondenti atzīmējuši arī zemas skolotāju algas un nepietiekamu mācību kvalitāti.

Respondenti vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem biežāk nekā citu vecuma grupu pārstāvji kā vissteidzamāk risināmo problēmu skolās atzīmējuši slikto materiāli tehnisko nodrošinājumu – 36%. Tikmēr respondenti vecumā grupās no 35 līdz 44 gadiem (58%), no 45 līdz 54 gadiem (61%) un arī no 55 līdz 74 gadiem (60%) bieži minējuši disciplīnas trūkumu skolēnu vidū.

«DNB Latvijas barometrs» ir ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.

Daļai jauniešu jauns apģērbs ir Zinību dienas «veiksmes atslēga»

Ceturtā daļa jeb 25% jauniešu jauna apģērba iegāde pirmai skolas dienai ir īpaši svarīga, secināts tirdzniecības centra «Domina Shopping» aptaujā. Jaunieši pirmās skolas dienas tēlu visbiežāk veido ekstravagantā stilā, atbilstoši aktuālajām modes tendencēm, nevis ievērojot tradīcijas. Visbiežāk jaunieši apģērbu ietur tumšos toņos – bordo, tumši zaļā, sarkanā un zilā. Turpretim pirmklasnieki skolu uzsāk tradicionāli ģērbti melnbaltā.

«Tuvojoties septembrim, būtiski palielinās pieprasījums pēc klasiska bērnu apģērba melni baltos toņos – blūzēm, krekliem, auduma biksēm, svārkiem, žaketēm un citiem.» Norāda veikala Next Kids vadītāja Elīna Sitenkova. Klasiskā stila ievērošanu pirmklasnieka apģērbā apliecina arī bērnu apavu veikals Euroskor Mini, norādot, ka augusta beigās un septembra sākumā daudz biežāk tiek pirkti komfortabli un ērti apavi skolai. Turklāt, vecāki arvien biežāk pievērš uzmanību apavu kvalitātei, priekšroku dodot ādas apaviem, ar bērnu pēdas izliekumam pielāgotai iekšzolei.

Turpretim vecāko klašu skolēni izvēlas brīvu, nepiespiestu apģērbu, kura stilu nosaka pasaules mūziķi, sportisti un kino zvaigznes. Kā norāda t/c Domina Shopping jauniešu veikala New Yorker vadītāja Ginta Vanaga, tuvojoties jaunajam mācību gadam būtiski palielinājies pieprasījums pēc krāsainām biksēm, rakstainiem legingiem, ādas jakām un T-krekliem ar interesantām apdrukām. Līdz ar pirmā septembra ģērbšanās stila paraduma maiņu, arī tradicionālās mugursomas tiek aizstātas ar četrkantīgu viena pleca somu, kurā ērti ielikt portatīvo datoru, klades un citus mācību piederumus.

Lai katram skolēnam būtu iespēja no tirdzniecības centra «Domina Shopping» plašā apģērbu, apavu un sporta preču sortimenta izvēlēties sev tīkamāko un noderīgāko skolai, tiek organizēta īpaša «Back2School» jeb «atpakaļ skolā» akcija. Tās laikā katram ir iespēja nofotografēt savu iecienītāko apģērbu kādā no tirdzniecības centra veikaliem, ievietot bildi «Domina Shopping» sociālajos tīklos un iespējams laimēt dāvanu karti 1000 latu vērtībā, lai iepirktos veikalā profesionālas stilistes vadībā.

Aptauja tika veikta tirdzniecības centra Domina Shopping sociālos tīklos, un tajā piedalījās 300 respondenti.

Jāsagatavo plāns eksakto un dabas zinātņu priekšmetu lomas palielināšanai

Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) līdz 2013.gada 30.oktobrim, ņemot vērā prognozējamo izglītojamo skaitu, finansējumu un teritoriālo izvietojumu, jāsagatavo vidēja termiņa rīcības virzieni par eksakto un dabas zinātņu priekšmetu lomas palielināšanu izglītībā. To šodien nolēma valdība pēc EM sagatavotā informatīvā ziņojuma par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm uzklausīšanas.

Lai risinātu informatīvajā ziņojumā identificētās problēmas, valdība uzdeva sagatavot vidēja termiņa rīcības virzienus par eksakto un dabas zinātņu priekšmetu lomas palielināšanu pamata un vidējā vispārējā izglītībā, izglītojamo skaita proporcijas maiņu vidējā vispārējā izglītībā par labu vidējai profesionālajai izglītībai, budžeta studiju vietu pārdali par labu dabas, eksaktajiem un inženierzinātņu virzieniem, profesionālās augstākās izglītības 1.līmeņa (koledžu) piedāvājuma palielināšanu, vienotu pieaugušo izglītības sistēmu konkrētām mērķa grupām, kā arī izvērtēt paredzēto pasākumu ietekmi uz darba tirgus disproporciju mazināšanu.

Labklājības ministrijai ir jāņem vērā darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes, izstrādājot profesiju sarakstu bezdarbnieku apmācībai un pārkvalifikācijai.

EM, iesniedzot Ministru kabinetā nākamo informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, tajā jāiekļauj informācija par Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas organizatorisko struktūru un sadarbības modeli.

EM ziņojumā ir raksturota esošā situācija darba tirgū, kā arī iekļautas aktualizētās darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes, kas ir viens no posmiem darbaspēka piedāvājuma pielāgošanas procesā. Tā ir kvantitatīva bāze tālākām diskusijām starp nodarbinātības, izglītības, struktūrpolitikas veidotājiem, sociālajiem partneriem, zinātniekiem u.tml., lai izkristalizētos konkrētās rīcības virzieni.

Darba tirgus prognozes sagatavotas atbilstoši ekonomiskās attīstības makroekonomiskajam scenārijam, kurā tiek paredzēts, ka Latvija veiksmīgi realizē izaugsmes potenciāla stiprināšanas struktūrpolitiku, kā arī globālās ekonomikas un Eiropas Savienības (ES) attīstība vidējā un ilgtermiņā ir stabila. Latvijas iekšzemes kopprodukts līdz 2020.gadam pieaug vismaz par 4-5% ik gadu. Paredzams, ka pēc 2020.gada izaugsmes tempi kļūs lēnāki, jo līdzīgi kā citās attīstītās valstīs, sasniedzot augstāku ražošanas līmeni, izaugsme vairs nebūs tik dinamiska. Prognozēs ir noteikti tautsaimniecības pamatnozaru izaugsmes tempi un produktivitātes izmaiņas.

Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka Latvijas ekonomiskās priekšrocības pašlaik galvenokārt balstās uz zemām darbaspēka izmaksām un zemo tehnoloģiju nozarēm, teikts ziņojumā. Savukārt turpmākajos gados darbaspēka izmaksu pieaugums ir neizbēgams izaugsmes un atvērtā darba tirgus dēļ. Tas nozīmē, ka Latvija var zaudēt konkurētspēju zemu izmaksu segmentos ātrāk nekā iegūt priekšrocības augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā. Lai izvairītos no zemu ienākumu «slazda», ir nepieciešamas ieviest Nacionālo industriālo politiku, kas sekmēs pāreju no zemas uz vidēju un augstu tehnoloģiju nozarēm.

Darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognozēs tiek ņemtas vērā arī demogrāfijas izmaiņas, iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes izmaiņas, nodarbināto vecuma struktūra profesiju grupās, izglītības piedāvājums, šī brīža neatbilstība starp nodarbināto izglītības līmeni un profesijai nepieciešamo izglītības līmeni, profesionālā mobilitāte un citi faktori.

Saskaņā ar demogrāfijas prognozēm iedzīvotāju skaits Latvijā vidējā un ilgtermiņā turpinās samazināties, turklāt darbaspējas vecumā iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits. Galvenais iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls gan vidējā, gan ilgtermiņā būs iedzīvotāju novecošanās, kā rezultātā turpināsies palielināties starpība starp dzimstības un mirstības rādītājiem. Ņemot vērā negatīvās demogrāfijas tendences, darbaspēka trūkums nākotnē var kļūt par vienu no galvenajiem šķēršļiem izaugsmei, teikts ziņojumā.

Nākamajos gados situācija darba tirgū turpinās pakāpeniski uzlaboties, tomēr vidējā termiņā saglabāsies jūtamas disproporcijas starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu. Dažās profesijās jau pašlaik ir vērojams atbilstošas kvalifikācijas darbaspēka trūkums, tomēr jāņem vērā, ka darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstību ietekmē ne tikai attiecīgās prasmes, bet arī darbaspēka cena.

Atsevišķās profesijās pat pie relatīvi augsta atalgojuma līmeņa jau pašlaik ir grūtības apmierināt pieaugošo pieprasījuma ar atbilstošās kvalifikācijas darbaspēku (piemēram – IT nozarē, programmētāji), bet vienlaikus ir jomas, kur pastāv būtisks darbaspēka pārpalikums (dažādu pakalpojumu jomu pārvaldes/administrācijas darbinieki, personāla speciālisti, tirdzniecības aģenti un tamlīdzīgi), tādējādi iedzīvotāji ar atbilstošo izglītību un pieredzi spiesti strādāt zemāka līmeņa darbos.

Atbilstoši darba tirgus vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, saglabājoties pašreizējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, EM ziņojumā ir identificētas četras galvenās darba tirgus disproporcijas.

Pirmkārt, tas ir liels speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās. Šajās jomās darbaspēka piedāvājuma pieaugums līdz 2020.gadam var veidot gandrīz pusi no kopējā darbaspēka pieauguma ar augstāko izglītību.

Otrkārt, saglabāsies neatbilstība starp formālās izglītības piedāvājumu un darba tirgus pieprasījumu. Piemēram, pieprasījums pēc inženierzinātņu speciālistiem būs ievērojami lielāks nekā piedāvājums.

Treškārt, ir liels jauniešu īpatsvars, kas nonāk darba tirgū bez konkrētas specialitātes un prasmēm, savukārt pieprasījums pēc šāda darbaspēka samazināsies.

Ceturtkārt, ir liels mazkvalificēto īpatsvars. Darba tirgū ir salīdzinoši liels iedzīvotāju īpatsvars ar pamatizglītību, turklāt nav sagaidāms, ka tuvākā nākotnē to īpatsvars varētu ievērojami sarukt.

Lai nākotnē mazinātu iespējamās darba tirgus disproporcijas, problēmas ir jārisina kompleksi, teikts ziņojumā. Piemēram, ir grūti palielināt studējošo skaitu dabas zinātnēs un inženierzinātnēs, ja jau pamatizglītībā un vidējā izglītībā skolēniem ir vājas zināšanas un maza interese par eksaktajiem mācību priekšmetiem. Tāpat jāņem vērā, ka iespējamie risinājumi augstākā izglītībā, vidējā, vidējā profesionālā izglītībā un pamatizglītībā jūtamu ietekmi dos vairāk ilgtermiņā. Formālā izglītība salīdzinoši lēni spēj pielāgoties mainīgiem apstākļiem darba tirgū. Efektīvāks veids darba tirgus disproporciju mazināšanai īstermiņā ir pieaugošo apmācību tālākizglītības sistēma.

Atsevišķās izglītības jomās ir identificētas šaurās vietas, kam nepieciešams rast risinājumu, norādīts ziņojumā.

Pamatizglītībā un vidējā vispārējā izglītībā ir liels jauniešu īpatsvars, kas nonāk darba tirgū uzreiz pēc pamatskolas vai vidusskolas bez konkrētām darba tirgum nepieciešamām prasmēm, maza skolēnu interese un vājas zināšanas eksaktos un dabas zinību priekšmetos, vāja izpratne par karjeras iespējām.

Vidējā profesionālā izglītībā ir zema vidējās profesionālās izglītības pievilcība un kapacitāte, vairums jauniešu priekšroku dod vispārējai vidējai izglītībai; maz izplatītas starpdisciplināras apmācību programmas; prakšu vietu kvalitāte; ierobežotas pieaugušo izglītības iespējas – programmas/kursi pieaugušo apmācībām bez profesionālām zināšanām, jau esošo zināšanu atjaunošanai un padziļināšanai iegūtajā specialitātē vai pārkvalifikācijai cilvēkiem ar vidējo profesionālo izglītību.

Augstākajā izglītībā budžeta vietu pārdale ir vienīgais līdzeklis studējošo piesaistīšanai dabas, eksaktajiem un inženieru zinātņu virzieniem; neliels potenciālo studentu skaits un liels atbirums inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās; maz izplatītas starpdisciplināras apmācību programmas; pārāk mazs profesionālās augstākās izglītības 1.līmeņa (koledžu) piedāvājums; ierobežotas pieaugušo izglītības iespējas – programmas/kursi zināšanu atjaunošanai/padziļināšanai iegūtā specialitātē, pārkvalifikācijai cilvēkiem ar augstāko izglītību, kā arī maza augstskolu ieinteresētība atbilstoša piedāvājumu veidošanā.

Savukārt pieaugušo tālākizglītībā trūkst sistēmas, apmācību piedāvājumam nav strikta sadalījuma pa izglītības līmeņiem un mērķa grupām – pamatprofesijas ieguvei, profesionālās kvalifikācijas celšanai, pārkvalifikācijai; maza ieinteresētība no pieprasījuma puses, salīdzinoši mazs uzņēmumu īpatsvars, kas iesaistās darbinieku apmācībās; neskaidrs un nepietiekošs finansējums. Tāpat nav skaidrs, kam būtu jāsniedz valsts atbalsts – izglītības iestādei, indivīdam, vai uzņēmējam.

Latvijas tautsaimniecība nākamajās dekādēs saskarsies ar būtiskām strukturālajām izmaiņām, kas saistītas ar nelabvēlīgām demogrāfiskām tendencēm un ekonomiskās paradigmas maiņu. Lai sagatavotos un pielāgotos šīm izmaiņām, ir nepieciešams darba tirgū veikt apsteidzošus pārkārtojumus.

EM ziņojumā ierosināts palielināt eksakto un dabas zinātņu priekšmetu lomu pamata un vidējā izglītībā; pilnveidot izglītības procesu visos izglītības līmeņos, nodrošinot skolotājiem un pasniedzējiem profesionālās pilnveides iespējas; uzlabot skolēnu informēšanu par darba tirgus un karjeras jautājumiem.

Tāpat ierosināts paaugstināt profesionālās izglītības pievilcību un kvalitāti, nodrošinot tās atbilstību darba tirgus prasībām; palielināt profesionālās augstākās izglītības 1.līmeņa (koledžu) piedāvājumu; uzlabot nodrošinājumu ar mūsdienīgām iekārtām, aprīkojumu un tehnoloģijām tādos prioritāros studiju virzienos kā dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, kā arī racionāli izmantot publisko un piesaistīto privāto finansējumu.

EM ierosina izveidot vienotu pieaugušo izglītības sistēmu konkrētām mērķa grupām – pamatprofesijas ieguvei, profesionālās kvalifikācijas celšanai, pārkvalifikācijai; veicināt pieaugušo izglītības iespējas vidējās profesionālās un augstākās izglītības iestādēs; attīstīt starpdisciplināras apmācību programmas.

Ziņojumā tiek ieteikts atgriezt izglītības sistēmā jauniešus, kuri nav ne apmācībās, ne nodarbinātībā, kvalifikācijas un prakses iegūšanai; veicināt darba devēju aktīvu līdzdarbošanos piedāvājuma kvalitātes pilnveidošanā (prakses vietas, līdzdalība izglītības programmu izstrādē, iesaistīšanās tālāk apmācībās, aktīvie darba tirgus politikas pasākumi); uzlabot dažādu institūciju sadarbību darba tirgus apsteidzošu pārkārtojumu īstenošanā.

Darbaspēka piedāvājuma pielāgošana pieprasījumam jāturpina budžeta studiju vietu pārdale par labu dabas, eksaktajiem un inženieru zinātņu virzieniem. Augstākajā izglītībā jāpalielina piedāvājums inženierzinātnēs, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, veselības aprūpē, sociālā labklājībā, farmācijā, lauksaimniecībā, norāda EM.

Tāpat ir jāmaina izglītojamo skaita proporcija vidējā izglītībā par labu vidējai profesionālajai izglītībai. Vidējā profesionālajā izglītībā jāpalielina piedāvājums metālapstrādes, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu speciālistu sagatavošanā, rūpniecisko iekārtu un mašīnu operatoru sagatavošanā, atsevišķu pakalpojumu nozaru speciālistu sagatavošanā (informācijas apstrādē, viesnīcu, restorānu un tūrisma jomā un citās), lauksaimniecības speciālistu sagatavošanā.

EM norāda, ka vidējā termiņā pārkvalifikācija būs nepieciešama aptuveni 10% humanitāro un sociālo jomu speciālistu, aptuveni 10% tirdzniecības un komercpakalpojumu speciālistu, aptuveni 3% izglītības iestāžu speciālistu ar augstāko izglītību, atsevišķu vidējās profesionālās izglītības jomu speciālistiem, kā arī aptuveni 20% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni.

Pabriks: Jāmazina jaunatnes «aptaukošanās, nopīpēšanās un nesportiskums»

Aizsardzības ministriju (AM) satrauc jauniešu sliktā veselība un fiziskā sagatavotība, tāpēc tuvākajā laikā tā aktualizēs problēmu iespējamos risinājumus, lai nākotnē nodrošinātu nepieciešamo karavīru skaitu, pastāstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).

Par jaunatnes novērtējumu aizsardzības ministrs pauda viņam neierasti skarbu viedokli, jo tieši aizsardzības ministra pakļautībā esošajam Rekrutēšanas un Jaunsardzes centram, kurš vērtē potenciālos karavīrus, ir pieejami vislabākie dati par jauniešu veselību un fizisko sagatavotību.

«Mēs pašlaik gatavojam informāciju Veselības un Izglītības un zinātnes ministrijām par to, ka mūs satrauc stāvoklis, kāds ir jaunatnei, jo, vienkāršiem vārdiem runājot, mūsu jaunatne ir ne tikai mazskaitlīga, bet arī aptaukojusies, nopīpējusies un pavisam nesportiska. Katru gadu šie rādītāji paliek arvien sliktāki,» uzsvēra Pabriks.

Nozares ministrijām būtu nepieciešams pievērst lielāku uzmanību bērnu un jauniešu veselībai un fiziskai sagatavotībai un kopīgi valdībā meklēt problēmas risinājumu.

«Gan Izglītības, gan Veselības ministrijai tomēr nepieciešams pievērst lielāku uzmanību mūsu jauniešiem, lai tie nepaliek tādi kūtri pie datora sēdētāji un apalīši, kas nevar pakustēties un nodarbojas ar apreibinošu vielu lietošanu, to sākot dažās skolās jau no 4. vai 5.klases. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija var pievērst uzmanību skolas sporta nodarbībām, lai labāk sagatavotu fizisko līmeni. Agrāk skolās bija gadskārtējās veselības pārbaudes, un tur varbūt Veselības ministrija kaut ko var darīt,» norādīja aizsardzības ministrs.

Tajā pašā laikā Pabriks atzīst, ka tikai valsts iesaistīšanās jauniešu veselības uzlabošanā augļus nenesīs – tam nepieciešama arī vecāku atbildība par savām atvasēm.

Aizsardzības ministrija neapšaubāmi likšot uzsvaru uz Jaunsardzi, no kuras smeltos topošos karavīrus, tāpēc ministrija cerot uz papildus līdzekļiem šai organizācijai. Tajā pašā laikā bez kolektīva atbalsta šo problēmu nebūšot iespējams risināt.

«Tas ir tas, ko mēs varam darīt, taču ir skaidrs, ka bez kolektīva darba valdībā un Veselības un zinātnes ministrijām šo problēmu neatrisināsim. Mēs piedāvāsim situācijas apskatu un lūgsim veikt kādus soļus. Mēs piedāvāsim kaut ko darīt, taču, ko šīs abas ministrijas izlems, – tas ir viņu rokās,» piebilda ministrs. Kādus risinājumus AM piedāvās Pabriks pagaidām neminēja, jo informācija vēl tiek sagatavota.

«Ir jāveic tādas darbības, lai palielinātu iespējas bērniem veselību uzturēt labā līmenī un palielinātu sportisko kapacitāti. Demogrāfija nav vienīgā problēma, jo bērniem jābūt fiziski sagatavotiem un veselīgiem. Tad arī nebūtu jautājumi. Diskusija ir jārosina, jo mums dati vislabāk uzkrājas tāpēc, ka katru jauniesaucamo mēs pārbaudām. Ja jaunietis iestājas civilajā augstskolā, neviens jau viņa veselību nepārbauda,» uzsvēra ministrs.

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā Rekrutēšanas un Jaunsardzes centrā profesionālajam dienestam pieteicās 1060 personas, no kurām 288 pieteicās studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. No šiem interesentiem atlasei nosūtīti 625 kandidāti. No kopumā 674 kandidātiem, kuri tika nosūtīti tālākai atlasei (625 kandidāti, kuri pieteicās pagājušā gadā, kā arī 49 kandidāti, kuri pieteicās 2011.gadā), apmēram 30% kandidātu bija vāja fiziskā sagatavotība, apmēram 12% kandidātu bija sodīti, apmēram 7% kandidātu bija neatbilstošs veselības stāvoklis, bet apmēram 5% kandidātu psiholoģiskās īpašības neatbilda dienestam armijā.

Rezultātā pagājušā gadā profesionālajā dienestā pieņemti 317 karavīri, izpildot NBS pieprasījumu. Lai gan kandidātu skaits, kas sākotnēji pieteicās profesionālajam dienestam, ir pietiekami liels, lai ikgadējo rekrutēšanas pieprasījumu izpildītu, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu rādītājiem šis skaits sarūk. 2010.gadā pieteicās 1222 kandidāti, bet 2012.gadā tikai 1060 kandidāti.

Demogrāfiskā situācija Latvijā rekrutēšanu ar katru gadu padara arvien sarežģītāku, jo saskaņā ar demogrāfijas prognozēm līdz 2020.gadam vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem paredzams nozīmīgs darbaspēka samazinājums, kas pamatā saistāms ar ļoti zemo dzimstību 90.gados.

Tāpat arī rekrutēšanu ļoti būtiski ietekmē jauniešu sliktā fiziskā sagatavotība valstī kopumā. Statistika rāda, ka Latvijā tikai 23,2% skolēnu fiziskās sagatavotības rādītāji ir augsti vai virs vidējā līmeņa.

Tas arī ir iemesls, kādēļ, stājoties profesionālajā militārajā dienestā, 2012.gadā fiziskās sagatavotības pārbaudi nenokārtoja pietiekami daudz kandidātu. Otra problēma – jauniešu sliktais veselības stāvoklis, jo ar katru gadu arvien vairāk ir tādu kandidātu, kuriem ir dažādas veselības problēmas, tostarp nopietnas mugurkaula un vairogdziedzera problēmas.

Nerisinot problēmas, tostarp nepaaugstinot jauniešu fizisko sagatavotību, Latvijas armija 2018.gadā, iespējams, nespēs uzņemt vajadzīgo karavīru skaitu, aģentūrai LETA šonedēļ atzina Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra direktors Druvis Kleins.

Arvien vairāk jauniešu, kas vēlas dienēt, nav tam fiziski gatavi

Ik gadu rekrutēšanas centros piesakās ap 900 jauniešu, kuri savu dzīvi nolēmuši saistīt ar bruņotajiem spēkiem, taču aptuveni 30% atbirst galvenokārt tāpēc, ka nespēj nokārtot vienkāršu fizisko testu.

Turklāt ar katru gadu šādu jauniešu, kuri nav fiziski gatavi dienestam, kļūst vairāk, svētdienas vakarā vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Rekrutēšanas nodaļas vadītājs Kaspars Timma vērtē, ka kritums nav milzīgs, taču tas ir konstants.

Pēc NBS Atlases un rezerves personāla centra nodaļas vadītāja Riharda Rozenbauma stāstītā, pārbaudījums ietver trīs kilometru skrējienu, atspiešanos un vēdera presi.

Viņaprāt, prasības nav diez cik augstas, taču apmēram 30% jauniešu ar pirmo piegājienu tās neizpilda. Daļai pārkārtojot rezultāti uzlabojas, bet atlikušie, nākot pat vairākas reizes, minimālās prasības nokārtot nevar.

Šogad bruņotie spēki profesionālajā dienestā pieņems 400 karavīru, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā. Neesot gan pamata satraukumam par to, ka fiziskās neatbilstības dēļ šo līmeni var neizdoties sasniegt, jo dienestam piesakoties pietiekošs skaits cilvēku.

«Cilvēki piesakās, un, kas ir īpatnēji uz šā fona, nāk no ārzemēm – Lielbritānijas, Vācijas, Skandināvijas. Atgriežas un izsaka vēlmi palikt Latvijā un dienēt bruņotajos spēkos,» raidījumam stāsta Rozenbaums.

Jauniešu fiziskās sagatavotības pazemināšanos saista ar viņu dzīvesveidu, kad daudziem fiziskās aktivitātes aizstāj dators. «Negribas jau to teikt, bet laikam jāsaka – skolās ir par maz fiziskās aktivitātes, tieši sporta aktivitātes, un jaunieši nāk vāji sagatavoti fiziski. Nezinu, kāpēc sabiedrībā tāds noskaņojums, ka nav viņiem pašiem motivācijas,» vērtēja Rozenbaums.

Liels pieplūdums pēdējā laikā ir arī Zemessardzē. Pērn brīvprātīgi apgūt militārās zināšanas, dienot Zemessardzē, izvēlējās 815 Latvijas pilsoņi, lielākā daļa vecumā līdz 35 gadiem. Tur fiziskā sagatavotība tiek vērtēta kopā ar veselības stāvokli. Arī Zemessardzi neuztrauc tas, ka varētu aptrūkties jaunu kadru.

«Nenoliedzami, datoriem un automašīnām ir liela ietekme uz mūsu kopējo fizisko sagatavotību, bet es nebūtu ļoti pesimistisks. Ja vēlēšanās ir, tad darboties ir iespējams. Tas, ko es redzu savās nodarbībās: tas, kas atnāk ar nelielu iepriekšējo fizisko darbošanās pieredzi, ātrā laikā var iegūt ļoti labu fizisko kondīciju,» vērtē zemessargs Ojārs Stūre.

Militāristi uzskata, ka jauno karavīru nepietrūks. Normas, kuras tiem jākārto iestājoties, var tikt arī samazinātas, taču tad būtu jāparedz laiks, kurā karavīram vai zemessargam jāspēj savu fizisko formu uzlabot.

Pašreiz bruņotajos spēkos dien aptuveni 4700 karavīru un 8000 zemessargu.