Jaunatnes teātra jaunā mājvieta Ceļu pārvaldes ēkā

Producents Juris Millers turpmākajai radošajai darbībai ir atradis telpas Rīgā, Ulmaņa gatvē 1, kur darbosies Latvijas Jaunatnes teātris un kuru iekārtošana izmaksājusi teju 50 000 eiro.

«Vismaz līdz brīdim, kad atrisināsies tiesvedība par koncertzāli «Rīga», kurā es ceru, ka varēs atgriezties ne tikai koncertzāle, bet arī Jaunatnes teātris, tas ir atradis pagaidu mājvietu Ulmaņa gatvē 1, ēkā, uz kuras jumta ir uzraksts «Ceļu pārvalde,» savā birojā informēja Millers.

Ēkas trešajā stāvā ir iekārtota skatītāju zāle ar 440 skatītāju vietām, kurai pretī ir izveidota garderobe un birojs, kā arī turpinās kafejnīcas remontdarbi. Otrajā stāvā būs kafejnīcas galdiņi. Turklāt tajā būs ierīkotas grimētavas, biroja telpas un Latvijas Jaunatnes teātra bērnu un jauniešu studijas nodarbību telpas.

Jauno telpu iekārtošana izmaksājusi teju 50 000 eiro, tostarp biroja krēslu pārvešana un montāža, tehnisko lietu uzlabošana un iekārtas, kas bija speciāli jāiegādājas. Millers uzsvēra, ka teātris tiek finansēts no privātiem līdzekļiem un, «lai gan ir vienīgais teātris Latvijā, kas piedāvā profesionālu māksliniecisko saturu bērniem un jauniešiem», tas nesaņem nekādu valsts finansējumu.

«Latvijas Jaunatnes teātrī bērni un jaunieši, kuri vēlas iepazīt aktiermeistarības vai skatuves noslēpumus, var ne tikai to darīt teorētiski mācību stundās, bet viņi var arī piedalīties kopā ar lielajiem dažādu profesionālo teātru aktieriem iestudējumos,» stāstīja Millers.

Producents informēja – tā kā skatuve Rīgā tika zaudēta, Jaunatnes teātris ātri pārprofilējās un uzsāka viesizrādes dažādās Latvijas pilsētās. Šīs sezonas pirmā viesizrāde būs «Mazais princis», ar kuru teātris uzstāsies 9.septembrī Ādažos. Savukārt pamatsezona jaunajās telpās ar jauniem krēsliem tiks atklāta 17.septembrī ar izrādi «Un atkal Pifs».

Latvijas Jaunatnes teātra režisors Jānis Mūrnieks pastāstīja, ka teātris spēlēs tās izrādes, kuras jau ir tā repertuārā, – tā ir izrāde «Un atkal Pifs» un «Mazais princis», bet decembrī tas būs «Kraukšķīša» bloks, kuru demonstrēs gan viesizrādēs, gan spēlēs Rīgā. Tiks spēlēta arī Andra Buļa monoizrāde «Facebook Post Scriptum», un paredzēts iestudēt izrādi «Emīls un Berlīnes zēni» ar Zigmāra Liepiņa mūziku, kas radīta 1979.gada Latvijas Nacionālā teātra izrādei.

Mūrnieks pastāstīja, ka uz nākamo gadu ir paredzēts iestudēt izrādi, kas vairāk domāta pusaudžiem un jauniešiem, kurā tiks runāts par problēmām, līdz kurām var novest jauniešu visatļautība.

Jau ziņots, ka iepriekš teātris mitinājās koncertzālē «Rīga».

Labam birojam ir nepieciešami labi darbinieki; labiem darbiniekiem ir nepieciešamas labas biroja mēbeles. Gan galdi, gan krēsli ir nozīmīga daļa no biroja dzīves, taču biroja vadītāji to bieži piemirst. Ja darbiniekiem tiktu nopirkti, piemēram, jauni biroja krēsli un jauni rakstāmgaldi, tas viņiem būtu liels stimuls palielināt savu produktivitāti. Ergonomiski, kvalitatīvi krēsli no augstvērtīgiem materiāliem – tas ir ilgtermiņa ieguldījums biroja gaisotnes uzlabošanā un attīstībā.

Eksperimentā noskaidros, cik fiziski aktīvi ir Latvijas skolēni un viņu vecāki

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) projektā Sporto visa klase tiek veikts vēl nebijis divus mēnešus ilgs fizisko aktivitāšu eksperiments. Tā mērķis ir noskaidrot, cik aktīvi bērni ir ikdienā un vai modernās tehnoloģijas var pamudināt viņus uz kustīgāku dzīvesveidu.

Pasaules Veselības organizācija iesaka ik dienu nostaigāt vismaz 10 000 soļu. Lai noskaidrotu, vai Latvijas skolēni un viņu vecāki izpilda šo fizisko aktivitāšu minimumu, LOK sadarbībā ar Latvijas Mobilo Telefonu (LMT) veic eksperimentu, nodrošinot viņus ar Garmin viedaprocēm. Tās uzskaitīs eksperimenta dalībnieku nostaigātos soļus, uzkāptos stāvus, pieveikto attālumu, kā arī piefiksēs pulsu. Sporto visa klase eksperimentā piedalās Jelgavas 4. vidusskolas skolēni no dažādām klasēm, kā arī viņu vecāki.

«Sporto visa klase iniciatīvas mērķis ir motivēt skolēnus veselīgam dzīvesveidam, jo fiziskās aktivitātes nodrošina bērnu organisma attīstību, pasargā no slimībām un paaugstina mācīšanās spējas. Gudri izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, tās var palīdzēt vecākiem sekot līdzi savu bērnu fiziskajai attīstībai un arī veicināt skolēnu motivāciju aktīvam dzīvesveidam. Ar nepacietību gaidu eksperimenta rezultātus, lai redzētu, cik mūsdienu jaunatne un viņu vecāki ir aktīvi ikdienā,» izsakās olimpiskais vicečempions un Sporto visa klase projekta idejas autors Žoržs Tikmers.

«Aktīvs dzīvesveids ir būtisks priekšnoteikums veselīgai un daudzpusīgi attīstītai sabiedrībai. Diemžēl arvien biežāk dzirdam, ka jaunākā paaudze labprātāk priekšroku dod pasīviem brīvā laika pavadīšanas veidiem, kas ilgtermiņā nelabvēlīgi ietekmē veselību.

Sākot šo eksperimentu, LMT kā ilggadējs Latvijas sporta atbalstītājs vēlas parādīt, ka mūsdienu modernajā pasaulē tehnoloģijas var kalpot par iedarbīgu pamudinājumu veselīgam dzīvesveidam,» tā, atklājot eksperimentu, teica LMT prezidents Juris Binde.

LOK iniciatīva Sporto visa klase notiek jau trešo gadu un piesaistījusi jau gandrīz trīs tūkstošus dalībnieku no 103 skolām. Jelgavas 4. vidusskola ir viena no šā projekta aktīvākajām mācību iestādēm, tādēļ eksperimenta dalībnieki tika izraudzīti no šīs skolas.

Eksperimenta ietvaros viedaproces saņems pavisam 30 audzēkņi no 3., 5., 9., un 12. klases, kā arī desmit bērnu vecāki. Eksperimenta laikā iegūtie dati ļaus uzzināt ne tikai to, kā atšķiras dažādu vecuma bērnu sportisko aktivitāšu līmenis, bet arī noskaidrot, kā tas mainās, pieaugot vecumam. Fizisko aktivitāšu eksperiments norisināsies astoņas nedēļas. Dati tiks analizēti apkopotā veidā, un ar eksperimenta rezultātiem plašāka sabiedrība varēs iepazīties februārī.

Ārpus agresīvās propagandas uztveršanas zonas: Krievijas jaunieši gatavi cīnīties par taisnību

Lai arī Krievijā Kremlis kontrolē televīziju, jaunieši to neskatās, bet izvēlas alternatīvus informācijas ieguves avotus. Viens no šādiem informācijas avotiem ir Krievijas opozīcijas kustības pārstāves Ļubovas Soboļas veidotais ziņu raidījums, kurš tiek demonstrēts «YouTube». 29 gadus vecās vadītājas raidījumam ir prāva jauniešu auditorija, kura nevēlas samierināties ar pastāvošā režīma netaisnībām.

Kā raksta britu raidorganizācijas BBC speciālkorespondente Krievijā Sāra Reinforda, ziņās «YouTube» kanālā stāsta par masu arestiem, korupciju valsts augstākajos ešelonos, kā arī pēdējo gadu laikā plašākajām protesta akcijām visā Krievijā. Par šīm tēmām Krievijas federālie kanāli spītīgi klusē, tā vietā demonstrējot dažādus sižetus stāstot, «cik slikti ir Eiropā un Ukrainā».

«Es vēlos dalīties ar savu redzējumu par to, kas notiek valstī, parādīt un apspriest tiešām interesantus notikumus,» stāsta Soboļa, kura ir «Cīņas pret korupciju fonda» (FBK) darbiniece. Organizāciju vada zināmais opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, kurš tika aizturēts par nesankcionētu mītiņu rīkošanu.

Spriežot par to, cik daudz studentu un pat skolēnu piedalījās protestos, Soboļa norāda, ka alternatīvais skatījums uz notiekošo ļoti ietekmē jauno krievu paaudzi. Kā raksta Reinforda, tas pierāda to, ka tā dēvētajai «YouTube» paaudzei, kura izaugusi Putina Krievijai ir visai liela nozīme, jo interneta medijus Krievijas valdība nespēj kontrolēt tik stingri, kā tas notiek ar televīziju.

«Skolēni, jaunie cilvēki – viņi visu lieliski saprot. Viņiem vieglāk ir tad, ja ir kritisks skatījums uz notiekošo, jo viņiem nav tāda noguruma un vilšanās, kā vecākajai paaudzei. Man liekas pilnīgi normāli, ka šie cilvēki protestē, jo viņi vēlas taisnību. Viņi to visu redz un saprot, ka notiekošais nav normāli, kā to skaidro valsts televīzijas,» saka Soboļa.

Šis ir iemesls, kādēļ 17 gadus vecais Pāvels Ļeševs piedalījās pirmajā protesta akcijā savā dzīvē, kas svētdien notika Sanktpēterburgā. Viņš nesen internetā redzēja Navaļnija veidoto filmu par Krievijas premjera Dmitrija Medvedeva apšaubāmi iegūtajām bagātībām.

«Pretīgi, ka Krievijas policija un prokuratūra to neizmeklē. Es domāju, ka visi vēlas iegūt atbildes. Korupcija un valsts ekonomiskais stāvoklis mani ļoti satrauc,» saka jaunietis.

Maskavā protestējošos jauniešus nebija iespējams nepamanīt. Romāns Šingarkins uzkāpa uz laternas staba, lai pūlis viņu nesabradātu: fotogrāfija nekavējoties izplatījās sociālajos tīklos. Romāns tika aizturēts un tika vests uz policijas iecirkni kopā ar citiem jauniešiem, kuri vēl nebija sasnieguši pilngadību.

«Es atnācu protestēt pret korupciju Krievijā. Jaunatne izmanto internetu, un šeit ir tāda informācija, kuru televīzijā nekad neparādīs – centīsies dažādi noslēpt acīmredzamo,» uzskata Romāns.

Gan Pāvels, gan Romāns uzskata, ka Vladimirs Putins, kurš televīzijā tiek uzskatīts par neaizskaramu un neaizstājamu, savu laiku prezidenta amatā jau ir pavadījis. Romāns saka, ka 64 gados Putins ir «aizsēdējies» un viņam ir jūtams vecums, savukārt Pāvels, kurš ir Navaļnija atbalstītājs, prezidenta vēlēšanās balsos par opozicionāru, ja viņam izdosies izvirzīt savu kandidatūru uz prezidenta amatu.

Tiesa, Pāvels norāda, ka Putins, kurš par prezidentu kļuva jaunieša dzimšanas gadā, var palikt pie varas vēl uz sešiem gadiem, un pēc tam uz atkārtotu termiņu – kopā uz 12 gadiem. Tiek norādīts, ka daudziem krieviem, kuri pārdzīvoja «trakos deviņdesmitos», Putins radīja ilgi gaidīto stabilitātes sajūtu. Taču daudziem jauniešiem šāda «viltus» stabilitāte neko nenozīmē.

«Jauniešiem ir piegriezusies esošā lietu kārtība. Neviens pat nepiedāvā kādu nākotnes scenāriju, tikai runā par pagātni. Stabilitāte viņiem neko daudz nenozīmē, jo viņi nav pakļauti valsts propagandas mašīnai,» saka politoloģe Jekaterina Šuļmana, kura saka, ka šis laiks ir īstais, kad jaunatnei sevi parādīt no labākās puses.

Tiek norādīts, ka jauniešu kustība Kremlim ir radījusi jaunas rūpes, jo valdība ir sajutusi, ka jaunatne ir metusi tai izaicinājumu. Pagājušajā svētdienā policija ieradās Navaļnija štābā, no kurienes tika translētas protesta akcijas. 15 cilvēki tika arestēti, savukārt pats FBK ofiss tika aizzīmogots un tam tika liegta pieeja aptuveni nedēļu. Taču iemesli, kādēļ daudzi jaunie krievi pievienojušies protestu kustībai, paliek iepriekšējie.

«Ja arī tālāk viss tā turpināsies, cilvēki atkal izies ielās un protestēs pret korupciju, un arī jau pret pastāvošo – korumpēto varu,» saka Romāns, kurš noslēdz: «Es personīgi došos!»

Jaunajā Latvijas Jaunatnes futbola čempionāta sezonā dalībnieku rekordskaits

Jaunā Latvijas Jaunatnes futbola čempionāta sezona, kas šosezon pulcēs dalībnieku rekordskaitu, ar pirmajām spēlēm sāksies sestdien, 1. aprīlī. Čempionāts šosezon norisināsies piecās vecuma grupās ar 152 komandu dalību, kas sadalītas Elites, Meistarības un Attīstības grupās, TVNET informēja Latvijas Futbola federācijas (LFF) Sabiedrisko attiecību speciālists Toms Ārmanis.

Čempionātā, kas ilgs līdz par oktobra izskaņai, piedalīsies U-13 (2004. dzimšanas gads), U-14 (2003. dz.g.), U-15 (2002. dz.g.), U-16 (2001. dz.g.) un U-18 (1998./1999./2000. dz.g.) futbolisti. Elites grupā pulcētas spēcīgākās sava vecuma Latvijas komandas, bet Attīstības grupā spēkiem mērosies komandas, kas tiecas sasniegt Elites grupas meistarības līmeni. Šīs sezonas jaunievedums ir Meistarības grupa U-14 vecuma futbolistiem, kas izveidota kā starpposms starp Elites un Attīstības grupām. Saglabājoties čempionāta dalībnieku bagātināšanās tendencei, ar katru nākamo sezonu Meistarības grupu plānots papildināt ar vienu vecuma kategoriju.

Ar katru nākamo čempionāta sezonu tā dalībnieku skaits ir jūtami palielinājies. Tā, piemēram, 2013. gadā čempionātā piedalījās 67 komandas, bet pērn – 129 vienības. Līdz ar dalībnieku skaita pieaugumu kāpis arī čempionātā aizvadīto spēļu skaits, kas 2017. gadā sasniegs 1227 spēles. Pērn čempionāta ietvaros norisinājās 979 mači.

Salīdzinot ar pagājušo sezonu, U-13 vecuma grupā dalībnieku skaits palielinājies par desmit komandām, U-14 grupā ir deviņu vienību pieaugums, U-15 konkurencē startēs par sešām komandām vairāk nekā pirms gada, U-16 vecuma kategorijā vienību skaits samazinājies par vienu, bet vecākajā grupā – pieaudzis par piecām.

Latvijas Jaunatnes futbola čempionāts tiek organizēts ar mērķi paaugstināt Latvijas jaunatnes komandu un spēlētāju meistarību, uzlabot spēļu kvalitāti, jaunu komandu izveidošanu un veicināt Latvijas jaunatnes izlašu spēlētāju atlasi.

Digitālā jaunatne – virtuālā pasaule iet roku rokā ar reālo dzīvi

Y paaudzei jeb «Millenials» piemīt dabas dota interese par inovācijām un jaunākajām tehnoloģijām, viņi alkst pēc neatkarības un vēlas būt sava laika noteicēji. Viņi ir arī tie, kuru diena ierasti sākas ar atbildēšanu uz virtuālajām vēstulēm un beidzas ar skatu mobilajā ierīcē. Kā virtuālā pasaule palīdz jauniešiem uzlabot reālo dzīvi – kopā ar Samsung Electronics Baltics izpētījusi veselības centra «Vivendi» klīniskā psiholoģe Kristīne Dūdiņa.

Informācijas ātrums = gaismas ātrums

Pētnieki par «Millenials» paaudzi sauc tos jauniešus, kas dzimuši laika posmā no 1980.gada līdz 2000.gadam. Kaut arī vecuma ziņā intervāls ir gana liels, šo cilvēku izpratne par informācijas iegūšanas ātrumu ir izteiktāka, nekā viņu vecākiem, saka psiholoģe. Ir nepieciešamas vien dažas sekundes, lai uzzinātu jaunākās ziņas, padziļinātāk izpētītu mācību vielu vai atrastu informāciju par jaunākajām tendencēm profesijā.

Savas personības izkopšana

Iespēja noskaidrot informāciju, tostarp arī par sensitīviem tematiem, par kuriem parasti neuzdrošinās jautāt, Y paaudzei paver ceļu kļūt neatkarīgākiem un patstāvīgākiem. Komunicējot ar domubiedriem no visas pasaules, var ne tikai paplašināt savu redzesloku un izkopt valodas zināšanas, bet arī attīstīt spriestspēju un argumentācijas prasmes – caur šo prizmu jaunie cilvēki var iepazīt sevi un pilnveidot savas personības šķautnes.

Mūsdienu CV – sociālo tīklu profils

«Sociālie tīkli kļuvuši par būtisku informācijas apmaiņas rīku, un vienlaikus arī platformu savas identitātes veidošanai. Tomēr jārēķinās, ka aktivitātes sociālajos portālos paver iespējas savu reputāciju gan celt, gan arī iedragāt – tāpēc jo īpaši aicinu rūpīgi pārdomāt, kāds ir ieplānota ieraksta vai foto mērķis,» saka psiholoģe. Pašmāju blogeri ir arī apliecinājums tam, ka mūsdienās, veidojot pozitīvu tēlu sociālajā vidē, var piesaistīt tieši darba devēju uzmanību un rast pirmās darba iespējas.

Youtube blogere un Galaxy A viedtālruņa vēstnese Brenda Vilinska atzīst, ka aktīvā sociālo tīklu dzīve viennozīmīgi ir meiteni mainījusi un paplašinājusi viņas redzesloku. «Esmu kļuvusi atvērtāka, drošāka, komunikablāka, tāpat arī mans vārdu krājums ir kļuvis bagātāks un ir vieglāk izteikt savas domas. Spēju arī kontrolēt savas sajūtas, neskatoties arī uz interneta nelabvēļiem,» stāsta trīspadsmitgadīgā jauniete, kura, pateicoties blogošanai, sapratusi, ka savu nākotni vēlas saistīt ar to pašu jomu, kurā top viņas video – modi un grimu.

Attiecības tikai iegūst

Ja reizēm šķiet, ka jaunā paaudze aizstāj fizisku kontaktu ar virtuālajām attiecībām un tādā veidā nepietiekami attīsta sociālās prasmes, tad pētījumi pierāda, ka draugu loks, ar ko jaunieši kontaktējas tiešsaistē un klātienē, lielā mērā pārklājas. K.Dūdiņa ir pārliecināta, ka tehnoloģijas palīdz stiprināt attiecības ar tiem draugiem vai tuviniekiem, kas uz kādu īsāku vai ilgāku laiku nav blakus. Savukārt kautrīgiem cilvēkiem virtuālā vide paver iespējas mazināt vientulības emocionālās sāpes, veidot attiecības un attīstīt sociālās prasmes.

Būt šeit un kur vien vēlies

Vienkāršāk kā jebkad agrāk ir arī ieskatīties tūkstošiem kilometru attālumā notiekošajā konferencē, piedalīties ģimenes pusdienās, uz kurām nav izdevies ierasties, vai arī nofilmēt ceļojuma laikā iepazīto zemūdens pasauli – domājot par šādām lietotāju vēlmēm, jaunie Galaxy A sērijas viedtālruņi radīti ūdens un putekļu izturīgi. Psiholoģe K.Dūdiņa ir pārliecināta, ka tehnoloģijas noteikti ir veids, kā nojaukt jebkādas ģeogrāfiskās robežas un vienlaikus stiprināt ģimeniskās saites, papildināt intelektuālo un vizuālo pieredzi.

Labsajūta rokas stiepiena attālumā

Steidzīgajā laikmetā tieši mobilās aplikācijas var palīdzēt sekot līdzi savai labsajūtai un to uzlabot, piemēram, skaitot soļus un pieņemot izaicinājumus vingrot. Radītas vairākas lietotnes, kas atgādina par zāļu lietošanu, kā arī māca regulēt stresu un iekšējo trauksmi. Ilgi atliktā konsultācija ar ārstu var notikt videozvana veidā vai pa Skype. Arī klīniskā psiholoģe atzīst, ka savā praksē ir veikusi virtuālās konsultācijas un lasījusi lekcijas attālināti.

Nedrīkst aizmirst arī par riskiem

Psiholoģe ikdienas darbā novērojusi, ka pat pieaugušajiem ir grūti pretoties tehnoloģiju vilinājumiem, tāpēc nevajadzētu gaidīt, ka «Millenials» paaudze spēs pilnīgi patstāvīgi regulēt mobilo tehnoloģiju lietošanas apjomu. Bez pozitīvajām vēsmām, ko ienes tehnoloģijas, ir jārēķinās, ka jebkādas pārmērības var nākt par sliktu – samazinās koncentrēšanās spējas un naktsmiega kvalitāte, pastāv risks ciest no vardarbības virtuālajā vidē vai kļūt par sekstinga upuri.

«Habitus Baltija» triumfē igauņu māksliniece

Jauno modes mākslinieku konkursā «Habitus Baltija 2016» labākā modes mākslinieka titulu izcīnījusi Marilīsa Nīne no Igaunijas, bet par labāko modes un dizaina skolu atzīta Igaunijas Mākslas akadēmija, informēja izstāžu rīkotājsabiedrības «BT 1» mediju koordinatore Inese Libere.

Otro vietu un sertifikātu dalībai prestižās starptautiskās modes augstskolas «ESMOD» vasaras kursos Parīzē saņēma Una Bērziņa no Latvijas Mākslas akadēmijas par kolekciju «Cancel/Print».

Savukārt trešo vietu un sertifikātu dalībai starptautiskajā jauno dizaineru konkursa «Russian Silhouette» finālā izcīnīja Kristina Vīzaite no Viļņas Mākslas akadēmijas par kolekciju «2093».

Konkursa finālā kopumā 33 jaunie modes dizaineri no deviņām valstīm prezentēja 31 tērpu kolekciju. Ar kolekcijām piedalījās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, Turcijas un Zviedrijas jaunie mākslinieki. Šogad īpaši kuplā skaitā bija pārstāvēta Lietuva – deviņi finālisti.

Konkursa pusfinālam tika iesniegtas 52 tērpu kolekcijas, no kurām labākās izvērtēja profesionāla priekšatlases žūrija.

Par labākās modes skolas titulu sacentās astoņas mācību iestādes – Latvijas Mākslas akadēmija, Rīgas Tehniskā universitāte, Viļņas Mākslas akadēmija, Lietišķo zinātņu augstskola «Vilniaus Kolegija», Igaunijas Mākslas akadēmija, Krakovas Mākslas un modes dizaina skola, Starptautiskā Kostīmu un modes dizaina skola un Mimara Sinana Tēlotājmākslas universitāte.

Jauno modes mākslinieku konkursā «Habitus Baltija 2016» triumfē igauņu modes māksliniece; otrā vieta Latvijas pārstāvei.

Kādas pašlaik ir attiecības starp velosipēdistiem un gājējiem uz ietvēm?

Samazinājies negadījumu un konfliktu skaits starp velosipēdistiem un gājējiem uz ietvēm, intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris.

Viņš pastāstīja, ka laikā līdz 2014.gadam pieaudzis negadījumu un konfliktu skaits starp velosipēdistiem un gājējiem. Savukārt pērn ticis novērots kopējās satiksmes drošības uzlabojums. Arī cietušo skaits šādos negadījumos bijis mazāks. «Šā gada sākumā vērojamas labas tendences – gan negadījumi, gan iesaistīto un cietušoo [skaits] samazinās par 30%,» teica Teteris.

Savukārt, runājot par aizvadītās nedēļas nogalē notikušo braucienu «Kritiskā masa», CSDD Kvalifikācijas daļas priekšnieks uzsvēra, ka velosipēdisti ir tādi paši satiksmes dalībnieki kā autovadītāji vai gājēji. «Viņiem pienākas sava veloinfrastruktūra. Ir noteikta likumdošana, kurai ir jāpakļaujas. Diez vai ar šo akciju velobraucēji ieguva vairāk mīlestības pret sevi,» atzina Teteris.

Ar šā gada 1.janvāri spēkā stājās jaunie Ceļu satiksmes noteikumi, kuru mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, īpašu uzmanību vēršot uz mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem.

Uz » Kritiskās masas » velobraucienu, lai pievērstu uzmanību pilsētas infrastruktūras nepiemērotībai riteņbraucēju vajadzībām, svētdien Rīgā pulcējušies aptuveni 2000 riteņbraucēju.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka svētdien, 1.maijā, tradicionālajā nesankcionētajā velosipēdistu braucienā «Kritiskā masa» piedalījās aptuveni divi tūkstoši velobraucēju. Brauciens notiek, lai pievērstu uzmanību pilsētu infrastruktūras nepiemērotībai riteņbraucēju vajadzībām.

Nosaukti Literatūras gada balvas nominanti. Mūža balva – Rokpelnim

Latvijas Literatūras gada balvai prozas kategorijā nominēta Noras Ikstenas grāmata «Mātes piens», Māra Bērziņa «Svina garša», Gunta Bereļa «Vārdiem nebija vietas», Vlada Spāres «Tu nevari dabūt visu, ko gribi», kā arī Ingas Žoludes «Stāsti», preses konferencē atklāja balvas organizatori.

Dzejas kategorijā balvai nominēts Andra Ogriņa krājums «Plaukstu šķērsielas», Toma Treiberga «Drudzis», Jāņa Rokpeļņa «Post factum» un Kārļa Vērdiņa «Pieaugušie».

Kategorijā «Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem» uz balvu pretendē Leona Brieža «Saputrotā putra», Luīzes Pastores «Svešinieka atnākšana», Arno Jundzes «Kristofers un Ēnu ordenis», kā arī Jura Zvirgzdiņa «Have a nice day! Gandrīz mīlas stāsts».

Ārvalstu literatūras tulkojumu kategorijā balvai nominēti divi Maimas Grīnbergas tulkojumi no igauņu valodas – Jāna Unduska «Gaidot vārdus» un Mēlisa Frīdentāla «Bites». Balvai nominēts arī Dena Dimiņa no franču valodas tulkotais Džonatana Litela darbs «Labvēlīgās», Ingas Karlsbergas no vācu valodas tulkotais Antonijas Mihaēlisas «Pasaku stāstnieks» un Halinas Lapiņas tulkojums no čehu valodas – Boženas Ņemcovas «Vecmāmiņa».

Par spilgtākā debitanta statusu cīnās Madara Gruntmane ar dzejoļu krājumu «Narkozes», Sabīne Košeļeva ar darbu «Rīga – Maskava. 21. gadsimta mīlasstāsts», Elīna Bākule-Veira ar krājumu «Zilonis okeāns» un Anita Mileika ar savu darbu «Mūžīgā nepārtikusī stirna».

Latvijas literatūras mūža balvu ekspertu komisija vienbalsīgi nolēma piešķirt dzejniekam Jānim Rokpelnim (dz.1945) par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā, radot augstvērtīgus literāros darbus dzejā un atdzejā.

«Par Jāni Rokpelni var uzrakstīt ar aizvērtām acīm. Par spilgto grāmatu «Zvaigzne, putna ēna un citi» (1975) ar neierastas estētikas strāvām. Par «Rīgas iedzimto» (1981) u.c. Viņš, būdams garā un miesā stiegrains, uzcītīgi tēsis savus klasiskos, traģiski ironiskos pantus,» vērtē ekspertu komisijas pārstāvis, dzejnieks Aivars Eipurs.

«Jānis Rokpelnis, jau sākot ar debiju 1975. gadā, vienmēr rakstījis to, kas nepieciešams katrai pilnvērtīgai literārajai kultūrai, – viņš nesaudzīgi dekonstruējis valodu un līdz ar to arī realitātes uztveri. Rezultāts – it kā atsvešinātas, ironiskas un brīžiem pat ciniskas rindas, kas paplašina priekšstatu par dzeju un atgādina, ka patiesība ir pagalam nestabila – te tā pazib, te atkal zūd. Līdzīgu efektu rada arī viņa esejas un proza. Tomēr Rokpelnis ne tikai daudz un trāpīgi rakstījis. Viņš latviešu literatūrā nozīmīgs arī kā dzejas redaktors, kurš palīdzējis noslīpēt ne vienu vien krājumu un iedrošinājis (vai arī laicīgi sabaidījis) vairākus jaunos talantus. Tēlaini izsakoties, Rokpelnis ir kā ēna, kas krīt no latviešu dzejas pleciem,» vērtē ekspertu komisijas pārstāvis, dzejnieks Artis Ostups.

Jānis Rokpelnis dzimis 1945. gadā Rīgā rakstnieka Friča Rokpeļņa ģimenē. Studējis psiholoģiju un filosofiju Ļeņingradas universitātē (1963-1969). Studijas beidzis LVU Vēstures un filozofijas fakultātē kā filozofs, pasniedzējs (1981). Strādājis Mākslas muzejā, Rīgas kinostudijā, izdevumos «Literatūra un Māksla», «Labrīt» un «Karogs». Bijis docētājs Latvijas ev.lut. Kristīgajā akadēmijā. Bijis Rakstnieku savienības dzejas konsultants, 2004. gadā vadījis dzejas meistardarbnīcu. Sarakstījis vairākus scenārijus leļļu filmām – «Umurkumurs» (1976), «Vanadziņš» (kopā ar Arnoldu Burovu, 1978) u.c., libretu muzikālai izrādei «Meistars Aleksandrs» (2002). Dokumentāls garstāsts «Modus» (2000). No krievu valodas atdzejojis Aleksandra Bloka, Inokentija Aņņenska, Marinas Cvetajevas, Nikolaja Rēriha, Semjona Haņina dzeju. Apbalvots ar laikraksta «Padomju Jaunatne» prēmiju par gada labāko pirmo dzejoļu krājumu (1976), Dzejas dienu balvu (1981), Baltijas Asamblejas balvu (2000), Aleksandra Čaka prēmiju (2001) un Literatūras gada balvu (2004). 2010. gadā par dzejoļu krājumu «Nosaukums» saņēmis žurnāla «Latvju Teksti» balvu dzejā un Ojāra Vācieša literāro prēmiju. 2015.gadā dzejnieka ieguldījums Latvijas rakstniecībā novērtēts ar Ministru kabineta Atzinības rakstu.

Latvijas Literatūras gada balva tiks pasniegta 21. aprīlī Spīķeru koncertzālē.

Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisijā strādāja un 2015. gada literāro veikumu izvērtēja literatūrkritiķe Anda Baklāne, rakstnieks Arvis Kolmanis, filozofs un publicists Ilmārs Šlāpins, literatūrzinātniece Austra Gaigala, dzejnieks Aivars Eipurs, kultūras žurnāliste un literāro projektu vadītāja Liega Piešiņa, literatūras un latviešu valodas skolotāja, literatūrzinātniece Lita Silova, literatūrzinātniece Sandra Ratniece un dzejnieks Artis Ostups.

Latvijas Literatūras gada balva ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā, kas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā nākuši klajā Latvijas rakstniecībā. Par balvas norisi rūpējas Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Latvijas Rakstnieku savienība.

Sašutusi māte vāc parakstus, lai skolēniem atceltu mājasdarbus nedēļas nogalēs

Sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» sākta parakstu vākšana, lai skolēniem atceltu mājasdarbu uzdošanu nedēļas nogalēm. Kā iniciatīvas pieteicēja norādīta Tatjana Litovska. Patlaban par to parakstījušies pārdesmit cilvēki.

Iniciatīvā rosināts atcelt mājasdarbu un jebkādu sagatavošanās darbu veikšanu uz pirmdienu skolēniem no pirmās līdz 12.klasei. Šāda ideja pamatota ar to, ka brīvais laiks ir nepieciešams ne tikai skolēniem, bet arī viņu vecākiem un pedagogiem.

«Pie esošās izglītības sistēmas tiek noslogoti kā skolēni, tā arī viņu vecāki, kas bieži vien ir nesaskaņu cēlonis ģimenēs. Ne visi cilvēki ir pietiekami zinoši, kompetenti un ar brīvo laiku apveltīti, tādēļ uzskatu, ka izglītošanas darbi ir jāveic pedagogiem viņu darba dienu laikā,» pārliecināta ir iniciatīvas pieteicēja.

Viņa uzskata, ka Latvijai būtu jāņem pozitīvais piemērs no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur «jebkādu mājasdarbu veikšana uz pirmdienas dienu un brīvlaiku nepastāv jau vairākus gadus, neietekmējot izglītības kvalitāti un skolēnu zināšanas».

«Vienmēr tiek runāts par to, ka bērni ir mūsu valsts nākotne un prioritāte. Tad kādēļ tiek pārkāptas bērnu tiesības?! Ņemot vērā bērnu pārmērīgo slodzi nedēļas garumā, tas tikai būtu pašsaprotami, ja atslodzes brīdi izmantot viņam pienākošās brīvdienas,» norādīja Litovska.

Sieviete nesaprot, kāpēc bērniem savs «darbs, kā to nereti bērniem pozicionē vecāki, būtu brīvdienās jānes uz mājām». «Tad kādēļ pieaugušie neņem savu darbu uz mājām savās brīvdienās, bet bērniem tas ir jādara?!» sašutusi ir Litovska.

Viņasprāt, piedāvātās idejas īstenošanai būtu nepieciešams pagarināt mācību gadu uz divām nedēļām, līdz ar to tikšot samazināta mācību slodze gan skolēniem gan pedagogiem, kā arī vecākiem «tiktu atrisināta galvas sāpe» par bērna nodarbināšanu vasaras laikā.

«Ieviešot manis piedāvāto priekšlikumu, tiktu īstenotas bērna tiesības uz brīvo laiku, privāto un ģimenes dzīvi, pilnvērtīgu attīstību ne tikai likuma noteiktās normās, bet arī realitātē!» pārliecināta Litovska.

70 uzņēmumi atver durvis jauniešiem, lai atrastu darbiniekus!

Jau 9.gadu pēc kārtas lielākais jauniešu karjeras portāls Latvijā Prakse.lv rīko projektu “Uzņēmumu atvērto durvju nedēļa”. Tā laikā studentiem būs iespēja doties ekskursijās uz uzņēmumiem, lai iepazītu jauniešiem draudzīgākos darba devējus un pieteiktos praksei vai darbam, savukārt skolēni varēs noskaidrot piemērotāko nozari un profesiju karjeras veidošanai. Ekskursijās jaunieši varēs doties no 11.-15.aprīlim.

Šogad savas durvis jauniešiem vērs 70 uzņēmumi, kas ir projekta visu laiku labākais rezultāts. Pretēji valdošajam uzskatam, ka jaunieši nav darba tirgū pieprasīti, darba devēji labprāt vēlas studentus pieņemt gan praksē, gan darbā. Projekta ietvaros 71% darba devēju izrādījuši interesi piesaistīt jaunus darbiniekus. Ekskursiju laikā būs iespēja atstāt savu CV un pieteikties vakancēm, kā arī uzdot sev interesējošos jautājumus un neformālā gaisotnē iepazīt darba devēju un potenciālos kolēģus. Lielākais pieprasījums ir pēc informāciju tehnoloģijas, finanšu un ekonomikas, pārtikas rūpniecības, mārketinga un apkalpošanas speciālistiem.

Turklāt portāla Prakse.lv vadītājs Jānis Logins norāda, ka: „Šogad kopīga iezīme no uzņēmumu puses ir vēlme aktīvi piedāvāt jauniešiem darba iespējas. Vairāk kā 2/3 no uzņēmumiem ekskursiju laikā vēlas noskatīt potenciālos praktikantus un darbiniekus. Uzņēmumi ir sākuši domāt par darba spēka piesaisti ilgtermiņā, popularizējot mazāk pieprasītas profesijas no jauniešu puses un iepazīstinot ar specifiskiem arodiem.”

AS “Latvenergo” Personāla vadības direktore Inga Kola: “Vidusskolēni ir sarežģītas izvēles priekšā – kur mācīties, kādu programmu apgūt. Iegūt izglītību inženierzinātnēs noteikti ir sarežģītāk, tomēr jaunajiem inženieriem būs ievērojami lielākas iespējas atrast darbu vai iesaistīties zinātniskajā pētniecībā. Veicinot zinātnes un izglītības attīstību enerģētikas jomā, AS “Latvenergo” katru gadu īsteno dažādas aktivitātes jauniešiem, t.sk. Atvērto durvju nedēļu. Projekta īstenošanas laikā jaunieši var redzēt dažādu jomu profesionāļu ikdienu un tādejādi iegūt lielāku skaidrību par profesijas izvēli. AS “Latvenergo” strādā ne tikai enerģētikas inženieri, ļoti svarīgu vietu ieņem IT nozare un klientu apkalpošana. Esam ieinteresēti, lai šīs nozīmīgās jomas nākotnē būtu nodrošinātas ar īstiem savas nozares patriotiem un profesionāļiem. Tādēļ ļoti gaidām pie sevis ciemos motivētus un ieinteresētus jauniešus!”

Vietu skaits ekskursijām ir ierobežots, tāpēc jaunieši tiek aicināti pieteikties laicīgi Prakse.lv no 22.marta! Ekskursijās ir aicināti gan skolēni, gan studenti!

Šogad salīdzonot ar citiem gadiem būs vēl vairāk ekskursijas. Kopumā šogad durvis vērs uzņēmumi no 9 Latvijas pilsētām piedāvājot 400 ekskursijas: Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Brocēnos, Tukumā, Smiltenē, Jelgavā, Skrīveros un Pļaviņās. Būs pārstāvētas 18 nozares un savas durvis jauniešiem vērs tādi uzņēmumi kā AirBaltic, Latvenergo, Rīgas Siltums, Cabot, Ventspils nafta termināls, Statoil Fuel & Retail Latvia, Severstal Distribution, Swedbank, Skrīveru saldumi, Drogas, Scandiweb, Smiltenes piens un citi. Pilns dalības uzņēmumu saraksts pieejams Prakse.lv.

Par „Uzņēmumu atvērto durvju nedēļu”

Latvijā vērienīgākais jauniešu projekts, kas jau 9.gadu aprīlī tūkstošiem skolēnu, studentu un neseno augstskolu absolventu ļauj klātienē iepazīt vietējos ražotājus un citus uzņēmumus, kā arī nevalstiskās organizācijas un valsts iestādes. Katru gadu ekskursijām piesakās ap 11 000 jauniešu un aptuveni 6000 ir iespēja iepazīties ar uzņēmumiem klātienē. Uzņēmumi šo gadu laikā iepazinušies ar vairāk nekā 2420 jaunajiem darbiniekiem.

Kontakti:

Rebeka Sīle

Jauniešu karjeras portāls Prakse.lv

Tālr.: 25445592 | E-pasts: rebeka.sile@prakse.lv