«Habitus Baltija» triumfē igauņu māksliniece

Jauno modes mākslinieku konkursā «Habitus Baltija 2016» labākā modes mākslinieka titulu izcīnījusi Marilīsa Nīne no Igaunijas, bet par labāko modes un dizaina skolu atzīta Igaunijas Mākslas akadēmija, informēja izstāžu rīkotājsabiedrības «BT 1» mediju koordinatore Inese Libere.

Otro vietu un sertifikātu dalībai prestižās starptautiskās modes augstskolas «ESMOD» vasaras kursos Parīzē saņēma Una Bērziņa no Latvijas Mākslas akadēmijas par kolekciju «Cancel/Print».

Savukārt trešo vietu un sertifikātu dalībai starptautiskajā jauno dizaineru konkursa «Russian Silhouette» finālā izcīnīja Kristina Vīzaite no Viļņas Mākslas akadēmijas par kolekciju «2093».

Konkursa finālā kopumā 33 jaunie modes dizaineri no deviņām valstīm prezentēja 31 tērpu kolekciju. Ar kolekcijām piedalījās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, Turcijas un Zviedrijas jaunie mākslinieki. Šogad īpaši kuplā skaitā bija pārstāvēta Lietuva – deviņi finālisti.

Konkursa pusfinālam tika iesniegtas 52 tērpu kolekcijas, no kurām labākās izvērtēja profesionāla priekšatlases žūrija.

Par labākās modes skolas titulu sacentās astoņas mācību iestādes – Latvijas Mākslas akadēmija, Rīgas Tehniskā universitāte, Viļņas Mākslas akadēmija, Lietišķo zinātņu augstskola «Vilniaus Kolegija», Igaunijas Mākslas akadēmija, Krakovas Mākslas un modes dizaina skola, Starptautiskā Kostīmu un modes dizaina skola un Mimara Sinana Tēlotājmākslas universitāte.

Jauno modes mākslinieku konkursā «Habitus Baltija 2016» triumfē igauņu modes māksliniece; otrā vieta Latvijas pārstāvei.

Kādas pašlaik ir attiecības starp velosipēdistiem un gājējiem uz ietvēm?

Samazinājies negadījumu un konfliktu skaits starp velosipēdistiem un gājējiem uz ietvēm, intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris.

Viņš pastāstīja, ka laikā līdz 2014.gadam pieaudzis negadījumu un konfliktu skaits starp velosipēdistiem un gājējiem. Savukārt pērn ticis novērots kopējās satiksmes drošības uzlabojums. Arī cietušo skaits šādos negadījumos bijis mazāks. «Šā gada sākumā vērojamas labas tendences – gan negadījumi, gan iesaistīto un cietušoo [skaits] samazinās par 30%,» teica Teteris.

Savukārt, runājot par aizvadītās nedēļas nogalē notikušo braucienu «Kritiskā masa», CSDD Kvalifikācijas daļas priekšnieks uzsvēra, ka velosipēdisti ir tādi paši satiksmes dalībnieki kā autovadītāji vai gājēji. «Viņiem pienākas sava veloinfrastruktūra. Ir noteikta likumdošana, kurai ir jāpakļaujas. Diez vai ar šo akciju velobraucēji ieguva vairāk mīlestības pret sevi,» atzina Teteris.

Ar šā gada 1.janvāri spēkā stājās jaunie Ceļu satiksmes noteikumi, kuru mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, īpašu uzmanību vēršot uz mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem.

Uz » Kritiskās masas » velobraucienu, lai pievērstu uzmanību pilsētas infrastruktūras nepiemērotībai riteņbraucēju vajadzībām, svētdien Rīgā pulcējušies aptuveni 2000 riteņbraucēju.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka svētdien, 1.maijā, tradicionālajā nesankcionētajā velosipēdistu braucienā «Kritiskā masa» piedalījās aptuveni divi tūkstoši velobraucēju. Brauciens notiek, lai pievērstu uzmanību pilsētu infrastruktūras nepiemērotībai riteņbraucēju vajadzībām.

Nosaukti Literatūras gada balvas nominanti. Mūža balva – Rokpelnim

Latvijas Literatūras gada balvai prozas kategorijā nominēta Noras Ikstenas grāmata «Mātes piens», Māra Bērziņa «Svina garša», Gunta Bereļa «Vārdiem nebija vietas», Vlada Spāres «Tu nevari dabūt visu, ko gribi», kā arī Ingas Žoludes «Stāsti», preses konferencē atklāja balvas organizatori.

Dzejas kategorijā balvai nominēts Andra Ogriņa krājums «Plaukstu šķērsielas», Toma Treiberga «Drudzis», Jāņa Rokpeļņa «Post factum» un Kārļa Vērdiņa «Pieaugušie».

Kategorijā «Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem» uz balvu pretendē Leona Brieža «Saputrotā putra», Luīzes Pastores «Svešinieka atnākšana», Arno Jundzes «Kristofers un Ēnu ordenis», kā arī Jura Zvirgzdiņa «Have a nice day! Gandrīz mīlas stāsts».

Ārvalstu literatūras tulkojumu kategorijā balvai nominēti divi Maimas Grīnbergas tulkojumi no igauņu valodas – Jāna Unduska «Gaidot vārdus» un Mēlisa Frīdentāla «Bites». Balvai nominēts arī Dena Dimiņa no franču valodas tulkotais Džonatana Litela darbs «Labvēlīgās», Ingas Karlsbergas no vācu valodas tulkotais Antonijas Mihaēlisas «Pasaku stāstnieks» un Halinas Lapiņas tulkojums no čehu valodas – Boženas Ņemcovas «Vecmāmiņa».

Par spilgtākā debitanta statusu cīnās Madara Gruntmane ar dzejoļu krājumu «Narkozes», Sabīne Košeļeva ar darbu «Rīga – Maskava. 21. gadsimta mīlasstāsts», Elīna Bākule-Veira ar krājumu «Zilonis okeāns» un Anita Mileika ar savu darbu «Mūžīgā nepārtikusī stirna».

Latvijas literatūras mūža balvu ekspertu komisija vienbalsīgi nolēma piešķirt dzejniekam Jānim Rokpelnim (dz.1945) par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā, radot augstvērtīgus literāros darbus dzejā un atdzejā.

«Par Jāni Rokpelni var uzrakstīt ar aizvērtām acīm. Par spilgto grāmatu «Zvaigzne, putna ēna un citi» (1975) ar neierastas estētikas strāvām. Par «Rīgas iedzimto» (1981) u.c. Viņš, būdams garā un miesā stiegrains, uzcītīgi tēsis savus klasiskos, traģiski ironiskos pantus,» vērtē ekspertu komisijas pārstāvis, dzejnieks Aivars Eipurs.

«Jānis Rokpelnis, jau sākot ar debiju 1975. gadā, vienmēr rakstījis to, kas nepieciešams katrai pilnvērtīgai literārajai kultūrai, – viņš nesaudzīgi dekonstruējis valodu un līdz ar to arī realitātes uztveri. Rezultāts – it kā atsvešinātas, ironiskas un brīžiem pat ciniskas rindas, kas paplašina priekšstatu par dzeju un atgādina, ka patiesība ir pagalam nestabila – te tā pazib, te atkal zūd. Līdzīgu efektu rada arī viņa esejas un proza. Tomēr Rokpelnis ne tikai daudz un trāpīgi rakstījis. Viņš latviešu literatūrā nozīmīgs arī kā dzejas redaktors, kurš palīdzējis noslīpēt ne vienu vien krājumu un iedrošinājis (vai arī laicīgi sabaidījis) vairākus jaunos talantus. Tēlaini izsakoties, Rokpelnis ir kā ēna, kas krīt no latviešu dzejas pleciem,» vērtē ekspertu komisijas pārstāvis, dzejnieks Artis Ostups.

Jānis Rokpelnis dzimis 1945. gadā Rīgā rakstnieka Friča Rokpeļņa ģimenē. Studējis psiholoģiju un filosofiju Ļeņingradas universitātē (1963-1969). Studijas beidzis LVU Vēstures un filozofijas fakultātē kā filozofs, pasniedzējs (1981). Strādājis Mākslas muzejā, Rīgas kinostudijā, izdevumos «Literatūra un Māksla», «Labrīt» un «Karogs». Bijis docētājs Latvijas ev.lut. Kristīgajā akadēmijā. Bijis Rakstnieku savienības dzejas konsultants, 2004. gadā vadījis dzejas meistardarbnīcu. Sarakstījis vairākus scenārijus leļļu filmām – «Umurkumurs» (1976), «Vanadziņš» (kopā ar Arnoldu Burovu, 1978) u.c., libretu muzikālai izrādei «Meistars Aleksandrs» (2002). Dokumentāls garstāsts «Modus» (2000). No krievu valodas atdzejojis Aleksandra Bloka, Inokentija Aņņenska, Marinas Cvetajevas, Nikolaja Rēriha, Semjona Haņina dzeju. Apbalvots ar laikraksta «Padomju Jaunatne» prēmiju par gada labāko pirmo dzejoļu krājumu (1976), Dzejas dienu balvu (1981), Baltijas Asamblejas balvu (2000), Aleksandra Čaka prēmiju (2001) un Literatūras gada balvu (2004). 2010. gadā par dzejoļu krājumu «Nosaukums» saņēmis žurnāla «Latvju Teksti» balvu dzejā un Ojāra Vācieša literāro prēmiju. 2015.gadā dzejnieka ieguldījums Latvijas rakstniecībā novērtēts ar Ministru kabineta Atzinības rakstu.

Latvijas Literatūras gada balva tiks pasniegta 21. aprīlī Spīķeru koncertzālē.

Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisijā strādāja un 2015. gada literāro veikumu izvērtēja literatūrkritiķe Anda Baklāne, rakstnieks Arvis Kolmanis, filozofs un publicists Ilmārs Šlāpins, literatūrzinātniece Austra Gaigala, dzejnieks Aivars Eipurs, kultūras žurnāliste un literāro projektu vadītāja Liega Piešiņa, literatūras un latviešu valodas skolotāja, literatūrzinātniece Lita Silova, literatūrzinātniece Sandra Ratniece un dzejnieks Artis Ostups.

Latvijas Literatūras gada balva ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā, kas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā nākuši klajā Latvijas rakstniecībā. Par balvas norisi rūpējas Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Latvijas Rakstnieku savienība.

Sašutusi māte vāc parakstus, lai skolēniem atceltu mājasdarbus nedēļas nogalēs

Sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» sākta parakstu vākšana, lai skolēniem atceltu mājasdarbu uzdošanu nedēļas nogalēm. Kā iniciatīvas pieteicēja norādīta Tatjana Litovska. Patlaban par to parakstījušies pārdesmit cilvēki.

Iniciatīvā rosināts atcelt mājasdarbu un jebkādu sagatavošanās darbu veikšanu uz pirmdienu skolēniem no pirmās līdz 12.klasei. Šāda ideja pamatota ar to, ka brīvais laiks ir nepieciešams ne tikai skolēniem, bet arī viņu vecākiem un pedagogiem.

«Pie esošās izglītības sistēmas tiek noslogoti kā skolēni, tā arī viņu vecāki, kas bieži vien ir nesaskaņu cēlonis ģimenēs. Ne visi cilvēki ir pietiekami zinoši, kompetenti un ar brīvo laiku apveltīti, tādēļ uzskatu, ka izglītošanas darbi ir jāveic pedagogiem viņu darba dienu laikā,» pārliecināta ir iniciatīvas pieteicēja.

Viņa uzskata, ka Latvijai būtu jāņem pozitīvais piemērs no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur «jebkādu mājasdarbu veikšana uz pirmdienas dienu un brīvlaiku nepastāv jau vairākus gadus, neietekmējot izglītības kvalitāti un skolēnu zināšanas».

«Vienmēr tiek runāts par to, ka bērni ir mūsu valsts nākotne un prioritāte. Tad kādēļ tiek pārkāptas bērnu tiesības?! Ņemot vērā bērnu pārmērīgo slodzi nedēļas garumā, tas tikai būtu pašsaprotami, ja atslodzes brīdi izmantot viņam pienākošās brīvdienas,» norādīja Litovska.

Sieviete nesaprot, kāpēc bērniem savs «darbs, kā to nereti bērniem pozicionē vecāki, būtu brīvdienās jānes uz mājām». «Tad kādēļ pieaugušie neņem savu darbu uz mājām savās brīvdienās, bet bērniem tas ir jādara?!» sašutusi ir Litovska.

Viņasprāt, piedāvātās idejas īstenošanai būtu nepieciešams pagarināt mācību gadu uz divām nedēļām, līdz ar to tikšot samazināta mācību slodze gan skolēniem gan pedagogiem, kā arī vecākiem «tiktu atrisināta galvas sāpe» par bērna nodarbināšanu vasaras laikā.

«Ieviešot manis piedāvāto priekšlikumu, tiktu īstenotas bērna tiesības uz brīvo laiku, privāto un ģimenes dzīvi, pilnvērtīgu attīstību ne tikai likuma noteiktās normās, bet arī realitātē!» pārliecināta Litovska.

70 uzņēmumi atver durvis jauniešiem, lai atrastu darbiniekus!

Jau 9.gadu pēc kārtas lielākais jauniešu karjeras portāls Latvijā Prakse.lv rīko projektu “Uzņēmumu atvērto durvju nedēļa”. Tā laikā studentiem būs iespēja doties ekskursijās uz uzņēmumiem, lai iepazītu jauniešiem draudzīgākos darba devējus un pieteiktos praksei vai darbam, savukārt skolēni varēs noskaidrot piemērotāko nozari un profesiju karjeras veidošanai. Ekskursijās jaunieši varēs doties no 11.-15.aprīlim.

Šogad savas durvis jauniešiem vērs 70 uzņēmumi, kas ir projekta visu laiku labākais rezultāts. Pretēji valdošajam uzskatam, ka jaunieši nav darba tirgū pieprasīti, darba devēji labprāt vēlas studentus pieņemt gan praksē, gan darbā. Projekta ietvaros 71% darba devēju izrādījuši interesi piesaistīt jaunus darbiniekus. Ekskursiju laikā būs iespēja atstāt savu CV un pieteikties vakancēm, kā arī uzdot sev interesējošos jautājumus un neformālā gaisotnē iepazīt darba devēju un potenciālos kolēģus. Lielākais pieprasījums ir pēc informāciju tehnoloģijas, finanšu un ekonomikas, pārtikas rūpniecības, mārketinga un apkalpošanas speciālistiem.

Turklāt portāla Prakse.lv vadītājs Jānis Logins norāda, ka: „Šogad kopīga iezīme no uzņēmumu puses ir vēlme aktīvi piedāvāt jauniešiem darba iespējas. Vairāk kā 2/3 no uzņēmumiem ekskursiju laikā vēlas noskatīt potenciālos praktikantus un darbiniekus. Uzņēmumi ir sākuši domāt par darba spēka piesaisti ilgtermiņā, popularizējot mazāk pieprasītas profesijas no jauniešu puses un iepazīstinot ar specifiskiem arodiem.”

AS “Latvenergo” Personāla vadības direktore Inga Kola: “Vidusskolēni ir sarežģītas izvēles priekšā – kur mācīties, kādu programmu apgūt. Iegūt izglītību inženierzinātnēs noteikti ir sarežģītāk, tomēr jaunajiem inženieriem būs ievērojami lielākas iespējas atrast darbu vai iesaistīties zinātniskajā pētniecībā. Veicinot zinātnes un izglītības attīstību enerģētikas jomā, AS “Latvenergo” katru gadu īsteno dažādas aktivitātes jauniešiem, t.sk. Atvērto durvju nedēļu. Projekta īstenošanas laikā jaunieši var redzēt dažādu jomu profesionāļu ikdienu un tādejādi iegūt lielāku skaidrību par profesijas izvēli. AS “Latvenergo” strādā ne tikai enerģētikas inženieri, ļoti svarīgu vietu ieņem IT nozare un klientu apkalpošana. Esam ieinteresēti, lai šīs nozīmīgās jomas nākotnē būtu nodrošinātas ar īstiem savas nozares patriotiem un profesionāļiem. Tādēļ ļoti gaidām pie sevis ciemos motivētus un ieinteresētus jauniešus!”

Vietu skaits ekskursijām ir ierobežots, tāpēc jaunieši tiek aicināti pieteikties laicīgi Prakse.lv no 22.marta! Ekskursijās ir aicināti gan skolēni, gan studenti!

Šogad salīdzonot ar citiem gadiem būs vēl vairāk ekskursijas. Kopumā šogad durvis vērs uzņēmumi no 9 Latvijas pilsētām piedāvājot 400 ekskursijas: Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Brocēnos, Tukumā, Smiltenē, Jelgavā, Skrīveros un Pļaviņās. Būs pārstāvētas 18 nozares un savas durvis jauniešiem vērs tādi uzņēmumi kā AirBaltic, Latvenergo, Rīgas Siltums, Cabot, Ventspils nafta termināls, Statoil Fuel & Retail Latvia, Severstal Distribution, Swedbank, Skrīveru saldumi, Drogas, Scandiweb, Smiltenes piens un citi. Pilns dalības uzņēmumu saraksts pieejams Prakse.lv.

Par „Uzņēmumu atvērto durvju nedēļu”

Latvijā vērienīgākais jauniešu projekts, kas jau 9.gadu aprīlī tūkstošiem skolēnu, studentu un neseno augstskolu absolventu ļauj klātienē iepazīt vietējos ražotājus un citus uzņēmumus, kā arī nevalstiskās organizācijas un valsts iestādes. Katru gadu ekskursijām piesakās ap 11 000 jauniešu un aptuveni 6000 ir iespēja iepazīties ar uzņēmumiem klātienē. Uzņēmumi šo gadu laikā iepazinušies ar vairāk nekā 2420 jaunajiem darbiniekiem.

Kontakti:

Rebeka Sīle

Jauniešu karjeras portāls Prakse.lv

Tālr.: 25445592 | E-pasts: rebeka.sile@prakse.lv

NVA aicina darba devējus piedāvāt darba vietas jauniešiem pirmās darba pieredzes iegūšanai

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī šogad īsteno Jauniešu garantijas atbalsta pasākumu «Pirmā darba pieredze jaunietim» un aicina darba devējus piedāvāt darba vietas jauniešiem ar profesionālo vai augstāko izglītību.

Darba devējs var būt komersants, izņemot ārstniecības iestāde, kā arī izglītības iestāde, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana, un arī pašnodarbinātas personas un biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas.

Darba devējs, pieņemot darbā jaunieti, saņem Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansiālu atbalstu un gūst iespēju piesaistīt savam uzņēmumam jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku. Šogad Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā «Pirmā darba pieredze jaunietim» plānots izveidot 522 darba vietas, norāda NVA.

NVA vairāku gadu pieredze liecina, ka daudzi jaunieši bezdarbnieki, strādājot pie darba devēja NVA pasākumu ietvaros un apliecinot savas profesionālās spējas un dotības, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam, stāsta Jauniešu garantijas pasākumu projekta vadītājs Mārtiņš Nešpors.

Viņš, vērojot situāciju vakanču jomā, secina, ka vairāki darba devēji joprojām ilgstoši meklē dažādus speciālistus, piemēram, programmētājus, juristus, ekonomistus, pavārus, atslēdzniekus, bet NVA ir reģistrēti jaunieši ar attiecīgo profesionālo izglītību, kuri meklē darbu un ir gatavi strādāt šajās profesijās.

Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā «Pirmā darba pieredze jaunietim» tiek iesaistīti NVA reģistrētie jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuriem ir profesionālā vai augstākā izglītība un kuri šobrīd nestudē pilna laika klātienē.

Lai iegūtu darba pieredzi, jaunieši ar NVA finansiālu atbalstu var gadu strādāt pie darba devēja. Pirmo pusgadu jauniešu algai NVA maksā dotāciju – 160 eiro, bet jaunietim ar invaliditāti – 240 eiro.

Otrajā pusgadā NVA dotācija algai ir 100 eiro mēnesi, bet jaunietim ar invaliditāti – 200 eiro mēnesī. Taču darba devējam jānodrošina arī līdzmaksājums jaunieša algai, jo tā nevar būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu jeb 360 eiro mēnesī.

NVA uzsver, ka darba vietai jābūt izveidotai speciāli dalībai šajā pasākumā vai vakantai vismaz četrus mēnešus pirms pasākuma uzsākšanas, turklāt

darba devējs nedrīkst nodarbināt jaunieti nekvalificētos un mazkvalificētos darbos.

Informāciju par pieteikšanos pasākumam «Pirmā darba pieredze jaunietim» darba devēji var atrast NVA mājaslapā.

NVA norāda uz vairākiem ieguvumiem darba devējam. NVA vienu gadu daļēji finansē darba algu jaunietim, kā arī darba vadītājs, kas strādā ar darbā pieņemtajiem jauniešiem, saņem ik mēnesi 50% no valstī noteiktās minimālās algas.

Tāpat NVA sedz izdevumus par veselības pārbaužu veikšanu, ja tas ir nepieciešams, kā arī vienreizēju dotāciju, uzsākot darbu, līdz 50 eiro individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, ja tas ir nepieciešams.

Tāpat, lai pielāgotu darba vietas jauniešiem ar invaliditāti, NVA sedz izdevumus līdz 711 eiro.

Pētījums: Jauniešu atkarība no tehnoloģijām

Cisco pētījums par Y paaudzes* interneta paradumiem parāda, ka nepieciešamība pēc informācijas kontrolē katru viņu dzīves jomu, sākot ar darbu un iepirkumiem un beidzot ar draugiem un ģimeni.

Saskaņā ar 2012. gada Cisco® Interneta pasaules tehnoloģiju ziņojumu (CCWTR) deviņdesmit procenti aptaujāto Y paaudzes pārstāvju visā pasaule apliecināja, ka viņi savos viedtālruņos pārbauda e-pastu, īsziņas un sociālo mediju mājas lapu jaunumus bieži vien pat pirms izkāpšanas no gultas. Cilvēka ķermenī ir 206 kauli un viedtālruni, iespējams, varētu uzskatīt par Y paaudzes 207. kaulu. Divi no pieciem respondentiem apgalvoja, ja nebūtu iespējas izmantot viedtālruni interneta piekļuvei, viņi būtu apjukuši un justos tā, it kā daļa no viņiem būtu pazudusi.

Mobilās ierīces ir tikai sākums. Tā kā arvien vairāk cilvēku, procesu, datu un lietu pievienojas un mijiedarbojas tā sauktajā «Visu lietu internetā», visu šādu savienojumu radīto datu apjoms un potenciālā vērtība pieaug ģeometriskā progresijā.

«Pastāvīga atrašanās internetā un informācijas meklēšanas procesā ir kaut kas manai paaudzei galīgi neizprotams, taču šai jaunajai paaudzei tas ir pilnīgi dabisks dzīvesveids. Viņi VĒLAS visu laiku būt kontaktā ar visiem un visu,» apgalvo Cisco Ziemeļvalstu reģiona un Baltijas valstu vadītājs Esa Korvenmaa.

Vidējais darba karjeras ilgums varētu palielināties, jo dabīgā veidā notiek izmaiņas cilvēku darba stilā. Tā saucamā Y paaudze pastāvīgi atrodas «tiešsaistē», ir labāk informēta par dažādiem jautājumiem un spējīga reaģēt daudz ātrāk nekā iepriekš.

Viedtālruņi tiek izmantoti visur, pat pašās privātākajās vietās. Spēcīgā vēlme pēc informācijas nozīmē, ka robežas starp darbu un sabiedrisko dzīvi vai ģimeni ir saplūdušas. Cilvēki pārbauda jaunumus darba jautājumos un sazinās jebkurā laikā no visām iespējamajām vietām. Laiks ir elastīgs: Y paaudzei nepastāv konkrētas robežas starp darba dienu un personīgo laiku – tie savienojas un pārklājas visas diennakts laikā.

Sešdesmit procenti Y paaudzes pārstāvju neapzināti vai apzināti pārbauda savos viedtālruņos e-pastus, īsziņas un sociālo mediju publicētos jaunumus. Sievietēm ir lielāka nepieciešamība pēc saziņas: 85 % sieviešu attiecībā pret 63 % vīriešu bieži pieķer sevi spontāni viedtālruņos pārbaudām īsziņas, e-pastu vai sociālo mediju jaunumus. Vairāk nekā 40 % aptaujāto atzīst, ka piedzīvotu ārkārtīgu diskomfortu un apjukumu, ja tiktu liegta iespēja pastāvīgi pārbaudīt savus viedtālruņus. 60 % no šiem spontānajiem viedtālruņa lietotājiem vēlētos, lai viņi nebūti tik atkarīgi no šīs nodarbes.

«Izskatās, ka nākotnes darbaspēks izmanto lielāku apjomu un ātrākus dažādus interneta informācijas tīklu avotus, viņi ir labāk un ātrāk informēti par jaunumiem, un tādējādi ir spējīgi ātrāk reaģēt. Pastāv jautājums, vai Y paaudze, pamatojoties uz efektīgākām darba un komunikāciju metodēm, paveic vairāk darba tajā pašā laikā nekā mēs, vecākā paaudze, bijām spējīgi paveikt? Šādā situācijā var tikt pagarināts darba gadu skaits, jo laiks vairs netiek stingri sadalīts starp privāto un darba dzīvi», uzskata Korvenmaa.

* Y paaudze ir jaunā darbaspēka paaudze, kas dzimusi starp 1977. un 1988.gadu un tiek dēvēta par interneta paaudzi, jaunās tūkstošgades vai Y paaudzi, arī piemīt unikālas savas paaudzes īpašības.

Cisco pasūtītais un ASV neatkarīgā tirgus izpētes uzņēmuma InsightExpress veiktais 2012. gada Interneta pasaules tehnoloģiju ziņojums ir trešais pēc kārtas ikgadējā ziņojumu sērijā. Vispasaules pētījums sastāv no divām aptaujām: viena no tām koncentrējas uz koledžas studentiem un nodarbinātajām personām vecumā no 18 līdz 30 gadiem, bet otra uz IT profesionāļiem. Katras aptaujas laikā tika aptaujātas 100 personas katrā no 18 valstīm: ASV, Kanādas, Meksikas, Brazīlijas, Argentīnas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Vācijas, Nīderlandes, Krievijas, Polijas, Turcijas, Dienvidāfrikas, Indijas, Ķīnas, Japānas, Dienvidkorejas un Austrālijas.

Cisco (NASDAQ: CSCO) ir pasaules mēroga līderis pētījumu veikšanā par cilvēku sakaru uzturēšanas, sazināšanās un sadarbības veidiem.

Problēmas izglītības sistēmā rada darbaspēka trūkumu svarīgā nozarē

Informācijas komunikāciju tehnoloģiju nozare (IKT) ir viena no nozarēm, kas veido būtisku eksporta daļu, taču tajā ir  ievērojams darbaspēka trūkums. Kā portālam «Apollo» prognozē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa, pieprasījums pēc IKT speciālistiem arī turpmāk saglabāsies augstā līmenī, tādēļ ir jānovērš trūkumus izglītības sistēmā.

Bāliņa norāda, ka Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes liecina, ka, ja netiks realizēti kādi mērķtiecīgi papildu pasākumi, tad līdz 2020.gadam darba tirgū Latvijā trūks vairāk nekā 4200 IKT jomas darbinieku.

Runājot par galvenajām problēmām, kādēļ ir izveidojusies šāda situācija nozarē, tiek uzsvērts, ka iemesli ir meklējami izglītībā. Viena no problēmām ir nepietiekoša uzmanības pievēršana eksaktajiem mācību priekšmetiem pamata un vidējā izglītībā, kas ietekmē studijas augstākās izglītības iestādēs.

«Daļa jauniešu nav gatavi studijām IKT jomā – faktiski 30-35% jauno IKT studentu mācības pārtrauc jau pirmajā gadā. Tas liecina par to, ka nepieciešams ielikt zināšanu pamatus jau pamatskolā, nodrošinot katram vecuma posmam piemērotu mācību programmu gan datorikā, gan matemātikā, kā arī citos eksaktajos -priekšmetos, tai skaitā veicinot algoritmisko domāšanu,» saka Bāliņa.

Tāpat satraucoša tendence ir centralizētā matemātikas eksāmena rezultāti – katru gadu tikai aptuveni 25% skolēnu eksāmenu nokārto ar novērtējumu, kas ir virs 60%. Kā saka Bāliņa, «tas ir satraucoši, jo speciālistu trūkums mazina Latvijas konkurētspēju un reālas izaugsmes iespējas nozarēs ar augstu pievienoto vērtību.»

Kā viens no risinājumiem IKT speciālistu trūkuma mazināšanai un kopējai izglītības līmeņa stiprināšanai ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Valsts izglītības un satura centra (VISC) un LIKTA veidotā iniciatīva – no nākamā gada skolās realizēt pilotprojektu, kas ļaus skolēniem apgūt mācību priekšmetu «Datorika».

«Šī mācību priekšmeta apgūšana jau no pamatskolas pirmajām klasēm noteikti uzlabos jauniešu IKT prasmes un radīs labvēlīgus priekšnosacījumus, lai nākotnē palielinātu Latvijas kopējo konkurētspēju globālajā tirgū, vienlaikus risinot arī darbaspēka deficītu,» stāsta Bāliņa.

Šobrīd atsevišķos Latvijas IKT uzņēmumos strādā speciālisti no citām valstīm, taču visbiežāk viņi paši izrāda interesi un piesakās uz vakancēm Latvijas uzņēmumos, taču tā šobrīd nav plaši izplatīta prakse.

Viens no darbaspēka problēmas risinājumiem, ko aktīvi praktizē nozares uzņēmumi, ir mērķtiecīga jauniešu piesaistīšana un viņu apmācība savā iekšējā struktūrā – uzņēmumi aktīvi sadarbojas ar skolām un augstskolām, piesaistot jaunus darbiniekus un palīdzot veidot viņiem karjeru.

«Mēs ceram uz aktīvu IZM, VISC un valdības rīcību izglītības stiprināšanā, lai stimulētu jaunu profesionāļu sagatavošanu nozarē, ņemot vērā to, ka IKT nozare ļoti strauji attīstās, līdz ar to pieaugot arī cilvēkresursu pieprasījumam . Vienlaikus jāatzīmē, ka arī Latvijas kvalificētos speciālistus mēdz pārvilināt ārvalstu uzņēmumi, jo šo speciālistu deficīts vērojams visā Eiropā. Pēc Eiropas Savienības prognozēm Eiropā 2015.gadā sagaidāms 700 – 900 tūkstoši IKT profesionāļu trūkums,» saka Bāliņa.

Arī uzņēmumā «Lattelecom» norāda, ka IKT nozarē darbaspēka trūkumu veicina tieši izglītības sistēma. «Lattelecom» personālvadības direktore Ingrīda Rone saka, ir cerības, ka tiks īstenota iecere no 2016.gada skolās ieviest centralizēto eksāmenu fizikā un ķīmijā.

«Izglītības sistēma ne visās jomās spēj nodrošināt atbilstošus speciālistus, līdz ar to pārkvalifikāciju veic darba devējs. Turklāt, ne vienmēr augstskolu absolventi pirmās darba gaitas uzsāk izvēlētajā specialitātē. Piemēram, jaunietis studē jurisprudenci, bet strādāt sāk zvanu centrā, veikalā vai par asistentu. Sākuma periodā mums jāiegulda viņa apmācībā, kas prasa ievērojamu laiku no mūsu speciālistiem un vadītājiem. Šīm darba devēja izmaksām, kas rodas, jauniešiem mācot darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas, varētu piesaistīt valsts finansējumu. Tāpat arī praktikantu nodarbināšana prasa mūsu speciālistu laiku, un būtu vērts padomāt par valsts līdzfinansējumu šiem izdevumiem vai atvieglotu nodokļu režīmu,» stāsta Rone.

Vēl viens būtisks jautājums ir esošo speciālistu kvalifikācijas celšana vai pārkvalifikācija. Šobrīd par speciālo augstāko izglītību papildu apmaksātajiem izdevumiem darba devējam ir jāpiemaksā 81% nodokļos. Savukārt, apmaksājot, piemēram, 100 eiro par vienas dienas semināru, papildus nodokļi nav jāmaksā.

«Kopā ar uzņēmēju organizācijām esam sagatavojuši priekšlikumu Ekonomikas ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai par papildu darba spēka nodokļu nepiemērošanu izglītības iegūšanai. Ieviešot šos priekšlikumus situācija ar vakantajām darba vietām varētu uzlaboties,» saka Rone.

Runājot par ārvalstu speciālistu piesaisti, Rone saka, ka tas nav ilgtermiņa risinājums – Latvijā ir pietiekams potenciāls, taču ir nepieciešams aktīvs un sistemātisks darbs izglītības sistēmas pilnveidošanā.

Portāls «Apollo» iepriekš jau vēstīja par nozarēm, kurās steidzami nepieciešams darba spēks. Pēc Nodarbinātības Valsts aģentūras datiem, vislielākais darbaspēka trūkums ir IKT, kā arī loģistikas nozarēs.

Meklē skolas bēgļu apmācībai, pielāgo izglītības paraugus

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar pašvaldībām apzina izglītības iestādes, kas varētu nodrošināt bēgļiem nepieciešamo izglītību, nodrošinot arī starpkultūru toleranci, žurnālistiem pastāstīja IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule.

Papule pastāstīja, ka bēgļu apmācībai pamatā tiks izvēlētas skolas, kurās īsteno izglītības programmu latviešu valodā. Patvēruma meklētājiem valsts valodu paredzēts mācīt visai ģimenei kopā, «nedaudz izdalot» bērnus. Plāna autori saskata iespējas izmantot bērnus kā veiksmīgus valodas nesējus, nodrošinot sekmīgāku valodas apguvi ģimenē.

Lai nodrošinātu latviešu valodas apguvi, ministrija nodrošinās atbalstu skolotājiem, kā arī piedāvās mācību programmas un metodiku. Kā skaidroja Papule, ja bērnu skaits iestādē ir līdz desmit, tad tiktu nodrošināti individuāli mācību plāni, savukārt, ja bērnu skaits pārsniegs desmit, tad būšot nepieciešams izstrādāt jaunu izglītības paraugu. Pilotprojekta veidā mācību programmas varētu tikt pārbaudītas jau gada nogalē.

Sadarbībā ar pašvaldībām tiek diskutēts arī par sociālo pedagogu nodrošināšanu. Tāpat ir sākta sadarbība ar Latvijas Universitātes Arābu studiju programmas studentiem, kuri varētu kļūt par palīgiem vai tulkiem. Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Uldis Lielpēters paskaidroja, ka tulku pakalpojumus koordinēs viņa pārstāvētā ministrija un jau esot apzināti vairāki kultūras centri, kas varētu palīdzēt ar tulkošanu.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane atzina, ka bēgļu uzņemšanas plāna izmaksas ir samazinātas līdz 14,9 miljoniem eiro, taču tās joprojām esot indikatīvas, jo daudzi pasākumi tiks finansēti «tikai pēc fakta», turklāt nav zināms, cik daudz patvēruma meklētāju izvēlēsies palikt Latvijā. Plāna izmaksas veidos Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums, ministriju budžets un līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Pētersone-Godmane atturējās precīzi minēt, uz kā rēķina rasts aptuveni pusmiljona eiro izmaksu samazinājums, taču viens no punktiem ir koalīcijā lemtais par bēgļu pabalstu samazināšanu no 256 uz 130 eiro.

Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme informēja, ka pēc bēgļa statusa saņemšanas LM šiem cilvēkiem nodrošinās tos pašus atbalsta pasākumus, kuri tiek piedāvāti Latvijas iedzīvotājiem. Ja bēglis saņems minimālo darba algu, viņš varēs pretendēt uz valsts nodrošinātajiem pabalstiem. LM valsts sekretāre uzsvēra, ka ministrija neplāno radīt jaunus pasākumus bēgļu atbalstam, lai lieki netērētu pieejamo finansējumu.

Jaunzeme atzīmēja, ka bēgļu atbalstam iztērētie līdzekļi paliks tepat Latvijā, jo to faktiski saņems Latvijas uzņēmēji.

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Solvita Zvidriņa pastāstīja, ka pēc ierašanās Muceniekos tiks pārbaudīta bēgļu veselība – vai viņiem nav kāda infekciju slimība, tostarp HIV un AIDS, kā arī tiks novērtēta šo cilvēku mentālā veselība. Neatliekamā, primārā un sekundārā veselības aprūpi bēgļiem tiks apmaksāta «pēc notikuma fakta». Šāda shēma paredzēta, jo šobrīd nav iespējams prognozēt bēgļu vajadzības šajā jomā. Zvidriņa uzsvēra, ka radušies izdevumi neietekmēs Latvijas iedzīvotājus.

Lielpēters savukārt informēja, ka Kultūras ministrija palīdzēs izglītot NVO un pašvaldību pārstāvjus jautājumā par patvērumu meklētāju uzņemšanu, jo šīs iestādes būs tās, kas tālāk strādās ar patvērumu meklētājiem. Tāpat ministrija apņēmusies apzināt un koordinēt sabiedrības iniciatīvas, lai informāciju par iespējamo atbalstu nogādātu līdz patvērumu meklētājiem.

Liepēters pastāstīja, ka viņa pārstāvētā ministrija jau šogad sāks īstenot pilotprojketu, strādājot ar tiem cilvēkiem, kuri jau atrodas Muceniekos. Ministrijas uzdevums būs sagatavot informācijas paketi, ar kuru tālāk strādās mentori un konsultanti.

Jau ziņots, ka valdība šodien plāno apstiprināt Iekšlietu ministrijas (IeM) vadītās darba grupas precizēto patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu, kura īstenošanai divos gados kopumā nāktos tērēt 14,9 miljonus eiro, un 8,4 miljoni eiro no šīs summas būtu jārod nacionālajā budžetā, liecina plāna projekts.

Iepriekš kopējās plāna izmaksas tika lēstas 15 453 442 eiro, un tagad tās par 459 415 eiro samazinājušās, līdz ar to kopējais papildus nepieciešamais finansējums 2016. un 2017.gadā ir 14 994 027 eiro. Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums plānots 6 525 506 eiro apmērā, bet valsts budžeta finansējums iecerēts 8 468 521 eiro apmērā.

Lai arī jau 29.septembrī valdība konceptuāli atbalstīja plānu, koalīcijas iebildumu dēļ tā galīgā pieņemšana aizkavējusies par vairākām nedēļām.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Neraugoties uz šo patvēruma meklētāju uzņemšanu, Latvijā iekļūst patvēruma meklētāji arī no citām valstīm.

Aptauja: Jaunieši pēdējo gadu laikā redz uzlabojumus izglītības kvalitātē

Vērtējot izglītības kvalitāti Latvijā, jaunieši vecumā līdz 24 gadiem biežāk nekā citu vecuma grupu respondenti norādījuši uz tās uzlabošanos, liecina «DNB Latvijas barometra» aptauja.

Savukārt citu vecuma grupu respondenti biežāk uzskata, ka izglītības kvalitāte Latvijā ir pasliktinājusies. Liela jauniešu daļa arī norādījuši, ka izglītības kvalitāte Latvijā nav nedz uzlabojusies, nedz pasliktinājusies.

Kā liecina aptaujas dati, 28% respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem uzskata, ka pēdējo gadu laikā ir vērojama izglītības kvalitātes uzlabošanās, savukārt citās vecuma grupas šādu atbildi sniedza no 16% līdz 18% aptaujāto. Visās vecuma grupas lielākā respondentu daļa – no 46% līdz 42% aptaujāto – pauda viedokli, ka izglītības kvalitāte nav nedz uzlabojusies, nedz pasliktinājusies.

Savukārt 19% respondentu vecumā līdz 24 gadiem uzskata, ka izglītības kvalitāte ir pasliktinājusies. Pārējās vecuma grupās šādu atbildi sniedza no 24% līdz 29% respondentu.

Pētījumā respondenti arī tika lūgti atzīmēt, kuras ir vissteidzamāk risināmās problēmas Latvijas skolās. Jaunieši vecumā līdz 24 gadiem biežāk nekā citu vecuma grupu respondenti minēja labu skolotāju trūkumu – tā atbildēja 48% šīs vecuma grupas respondentu. Salīdzinoši bieži – 38% gadījumos – jaunāka gadagājuma respondenti atzīmējuši arī zemas skolotāju algas un nepietiekamu mācību kvalitāti.

Respondenti vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem biežāk nekā citu vecuma grupu pārstāvji kā vissteidzamāk risināmo problēmu skolās atzīmējuši slikto materiāli tehnisko nodrošinājumu – 36%. Tikmēr respondenti vecumā grupās no 35 līdz 44 gadiem (58%), no 45 līdz 54 gadiem (61%) un arī no 55 līdz 74 gadiem (60%) bieži minējuši disciplīnas trūkumu skolēnu vidū.

«DNB Latvijas barometrs» ir ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.